Kad Lieldienu gaidīšanas laikā, 28.marta vakarā, Gulbenē izcēlās ugunsgrēks dzīvojamajā mājā, ugunsdzēsēji un notiekošā aculiecinieki izjuta papildu stresu tāpēc, ka bija problēmas ar ūdeni.
“Dzirkstele” bija lieciniece, kā naktī uz piektdienu Rīgas un Blaumaņa ielas krustojumā maldījās no Cesvaines palīgā izsauktie ugunsdzēsēji, kuri meklēja hidrantu (ūdens ņemšanas vietu). Savukārt notikuma vietā uzrunātie Gulbenes ugunsdzēsēji “Dzirkstelei” atklāti sūdzējās, ka vēl nekad Gulbenē ziemā nav bijis tādu problēmu ar hidrantiem, jo daudzi no tiem ir aizsaluši.
Pilsētā ir pavisam aptuveni 150 pazemes hidrantu, kas speciāli ir paredzēti ūdens ņemšanai no ūdensvada tīkla ugunsdzēsības vajadzībām. Hidrantu tuvumā (uz ēkām vai laternām) jābūt izvietotām sarkanām plāksnītēm, kas norāda, kur tieši ugunsdzēsējiem meklēt ūdens ņemšanas vietas. Diemžēl daudzviet sarkano plāksnīšu nav, tās ir norautas. Novadā ir vēl tikai divi pagasti, kuros izveidoti ugunsdzēsības hidranti, – Līgo un Stradu pagasts (Šķieneros).
Pie ūdens jātiek 5 līdz 10 minūtēs
Gulbenē šoziem ugunsdzēsēji jūtas laimīgi, ja ir pieejams kaut vai viens hidrants. “Tas nav nopietni. Hidrantiem ir jābūt tādā kārtībā, lai glābēji 5 līdz 10 minūšu laikā varētu paņemt ūdeni. Ugunsgrēka laikā taču katra minūte ir no svara. Bet, ja hidrants ir jāmeklē zem sniega un ledus, jādabū vaļā vāks un pēc tam izrādās, ka ūdens ņemšanas vieta ir aizsalusi, tad velti tiek tērētas dārgās minūtes,” “Dzirkstelei” saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes daļas komandieris Vijārs Griķis.
Viņš informē, ka hidrantu īpašniece Gulbenē ir pašvaldība, bet apsaimniekotāja – SIA “Alba”. Rudenī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam bijusi vienošanās ar Gulbenes pilsētas pārvaldi, ka ziemā hidrantus uzraudzīs un tiem pazust sniegā un ledū neļaus sētnieki, taču praksē tā diemžēl nenotiek.
Jautājumu tikai pārrunās?
“Par šo problēmu zinām, tā ir pilsētas pārvaldes vadītāja Anda Caunīša un SIA “Alba” vadītāja Romana Adamoviča atbildība. “Albai” ir zināma visu hidrantu atrašanās, šim uzņēmumam ir jārūpējas gan par hidrantu ieziemošanu, gan par uzturēšanu, gan par atpazīšanas zīmju esamību,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada domes Tehniskās nodaļas ūdens un atkritumsaimniecības speciālists Jānis Šmoteks. Viņš piebilst, ka par šo jautājumu tikšot runāts arī “vadības līmenī” un tikšot skaidroti neizdarības iemesli.
A.Caunītis “Dzirkstelei” saka, ka rudenī kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvjiem pilsētā ir pārbaudīti hidranti. Tad tie visi darbojušies. Ja tagad kāds no tiem nav lietojams, tad, kā norāda A.Caunītis, vienīgā vaina var būt aizsalšana. Viņš atzīst, ka vajadzējis hidrantus pārbaudīt atkārtoti – ziemā. A.Caunītis arī pieļauj, ka varbūt pat vajadzētu veikt šādas pārbaudes katru mēnesi, jo izrādās, ka šajā garajā un sniegotajā ziemā aizsalst pat nesen izveidotie, visjaunākie hidranti. “Vajadzētu skaidri zināt, kuras ūdens ņemšanas vietas pilsētā ir pieejamas,” uzsver A.Caunītis. Viņš skaidro, ka šī problēma sākas jau rudenī. Hidrantu vākus nav iespējams aizvērt pilnīgi hermētiski, lai cauri nesūktos gruntsūdeņi. Līdz decembrim zeme Gulbenē nebija sasalusi un ūdeņi plūda. Rezultātā tagad ir grūti atvērt hidrantu vākus. A.Caunītis saka, ka šī ziema ir patīkama slēpotājiem, taču tā arī rada daudz problēmu. R.Adamovičs “Dzirkstelei” nevēlējās komentēt situāciju.
