Apsārtusi pēdu āda, pirkstu starpās, dedzinoša nieze, sabiezējuši, dzeltenīgi kāju nagi – pazīmes, kas liecina, ka, visticamāk, uzliesmojusi sēnīšu infekcija. Dermatoloģe Aija Bičevska min, ka pēdējos gados tas notiek aizvien biežāk un infekcijas uzliesmojumu iemesls ir arī globālā sasilšana, jo sēnītēm nav nekā labāka par siltu un mitru vidi. Vēl tām patīk, ja cilvēks pastiprināti svīst, lieto daudz saldumu un antibiotikas, jo to pamatā ir penicilīna sēnīšu izvilkums, kā arī ja nēsā slēgtus, gumijotus apavus.
«Ļoti bieži sēnīte ir tikai pēdu pirkstu starpā, kur āda kļūs sārta un mitra. Parādās plaisas un liela nieze. Ilgu laiku tā var būt tikai uz vienas kājas,» raksturo dermatoloģe. Viņa piebilst, ja pēdas kārtīgi kopj, neļauj tām sasvīst un lieto attiecīgus medikamentus, no šīs infekcijas var diezgan ātri atbrīvoties.
Grūtāk klājas, ja sēnīte ieperinājusies nagos. «Visbiežāk tiek skarti pirmie un piektie kāju pirkstu nagi. Tiem no augšas uz dzeltenīgu sāk mainīties krāsa. Nags paliek biezāks, sāk drupt, smakot. Ļoti ilgi neārstētas nagu sēnītes iziet no robežām uz pēdām. Tur sākas ādas nieze, lobīšanās, sārtums, plaisas, pūslīši. Atsevišķi perēkļi var pāriet uz apakšstilbiem un pat rokām,» brīdina A.Bičevska, norādot, ka ārstēšana ir ilga. Kājas nags ataug sešu līdz deviņu mēnešu laikā, bet veselības atgūšanai nepieciešami vismaz trīs mēneši. Nevajagot uzķerties reklāmas trikiem, kas sola atveseļošanos dažu nedēļu laikā, bet laikus vērsties pie ārsta. «Ir atsevišķas slimības, kas ļoti atgādina sēnīti, piemēram, zvīņēde. Tāpēc jātaisa analīzes, lai precīzi noteiktu to veidu un sāktu ārstēšanu,» teic dermatoloģe.
Profilakses nolūkā ieteicams nevilkt svešus apavus, nēsāt kokvilnas zeķes, tās bieži mainot, un ievērot personīgo higiēnu. Nagus var kopt, piemēram, ar ābolu etiķi, jo sēnītēm nepatīk skāba vide. Savukārt apavos, lai tos dezinficētu, ieteicams ievietot ar hlorofila vai formalīna šķīdumu samitrinātas avīzes, iesaka A.Bičevska.
