“Paldies Stradu pagasta pārvaldei, kura pēc pavasara plūdiem organizēja Pekles autoceļa atjaunošanu izskalojumu vietās!” piecu viensētu saimnieku vārdā “Dzirkstelei” saka ”Ozollīču” māju saimnieks Andrejs Bokalders un viņa dzīvesbiedre Ņina.
Grūti sacīt, kāpēc savulaik šim ceļam dots tik ellīgs nosaukums, taču aizvadītajā pavasarī tas pilnībā ir sevi attaisnojis.
Aprīlī pārciestie plūdi ir vieni no lielākajiem, kādus atceras visi tie, kuri ikdienā izmanto Pekles ceļu, lai nokļūtu uz Gulbeni. Divas nedēļas līdz 30.aprīlim ceļš nebija braucams. A.Bokalders pat ar traktoru neriskēja braukt pāri. Tikai ar laivu! Automašīna stāvējusi otrpus pārrautajam ceļam – pie kaimiņiem.
Bija nogriezti no pasaules
Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis “Dzirkstelei” stāsta, ka Pekles ceļa sakārtošanai pēc plūdiem izlietoti 3400 lati pašvaldības naudas. Ir cerība, ka valsts varētu apmaksāt 70 procentus no šiem izdevumiem. Pekles ceļu mežā savulaik izbūvējusi akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”. Ar to arī tās ieguldījums aprobežojas. Par ceļa uzturēšanu gādā pagasta pārvalde, kaut arī tās pārziņā ir tikai 4,6 kilometri no kopumā apmēram 10 kilometrus garā Pekles ceļa, neskaitot vēl piebraucamos ceļus līdz viensētām, par kuriem rūpējas paši īpašnieki. Aprīlī piecu viensētu iemītnieki pavasara palu dēļ pilnībā uz divām nedēļām bija nogriezti no pasaules. Pekles ceļš nebija lietojams, tas pludoja. Lielākais no pārrāvumiem bija 50 metrus garš, lielākā bedre bija aptuveni pusotru metru dziļa. Arī citā virzienā braukt nebija iespējams. Tur tāpat bija pārrāvumi.
“Mēs pavasaros esam pieraduši pie tādas dzīves, rēķināmies ar grūtībām, kuras, protams, ir īslaicīgas,” “Dzirkstelei” saka “Ozollīču” saimniece. Nepieciešamības gadījumā ģimene bija gatava iztikt no iekrātās pārtikas rezervēm. Pēc sāls pie kaimiņiem noteikti nebija jāskrien. Pat vētras gadījumā “Ozollīču” mājās skatās televīziju, jo viņiem ir pašiem savs elektrības ģenerators. Ģimene zina, ka būs atkal gan plūdi, gan vētras. “Ozollīčos” mītošos ne mazāk par plūdiem satrauc koki, kuri vētras laikā lūst un sakrīt uz meža ceļa brauktuves. Iedzīvotāji gan paši tad operatīvi sazāģē kritalas un novāc, lai varētu braukt tālāk savās ikdienas gaitās.
Kopj zemi, gatavojas līgošanai
Izpļauts, zaļojošs un ziedošs pagalms, izravēts dārzs – tā ir tikai daļa no ikdienišķā veikuma “Ozollīčos”. Saimnieks viesus labprāt ved pastaigā pa savu zemes īpašumu – palienes pļavām, kurās kuplo ozoli, arī pa kādam dižkokam, kā arī jaunie ozoliņi. Izpļautā pļavas taka ved arī garām sakoptajam Pededzes krastam, kur var peldēties, garām dīķim, kur pusdieno stārķis, un blakus skaistai bērzu birztalai. A.Bokalders atzīst, ka, gādājot par savu zemes īpašumu, vasarā nav laika pat aiziet pamakšķerēt. Viņš jūtas atbildīgs par “Ozollīču” mājām, kurās ir savas dzimtas pārstāvis ceturtajā paaudzē. Tuvojas Līgosvētki, saimnieks vēlas appļaut vēl arī piebraucamā ceļa malas. “Daudzi, kuri atbrauc ciemos, saka, cik skaisti ir šeit dzīvot. Skaisti, bet darba arī ir daudz. Citi ciemiņi brīnās, kā spējam izturēt tādu vientulību, kā varam bez sabiedrības,” saka A.Bokalders.
