Arī Līgo pagasta centra dīķī iedzīvotāji pirmo reizi tika manījuši neredzētu putnu. Izrādījās, ka kopā ar trim gulbju pāriem dīķī peldas arī sārtais pelikāns. Putns dīķī tika manīts jau 17.aprīlī.
Arī “Dzirkstele” devās raudzīt pelikānu, bet diemžēl tas neizdevās. Iespējams, ka retais viesis jau bija aizlidojis.
“Pirms divām dienām, kad gāju barot zivis, viņš peldēja iepretim manai mājai pie niedrēm. Sākumā domāju, ka tas ir zivju gārnis, bet, kad piegāju tuvāk, izrādījās, ka tas ir pelikāns. Līdz šim nekad nebiju šajā dīķī pelikānu redzējis,” stāsta Arvīds no “Rozīšu” mājām. “Televīzijā vērojām sižetu par Strūžānos un Cesvainē manīto pelikānu, bet izrādās, ka pelikāns apciemojis arī mūs,” smejas Līgo pagasta pārvaldes sekretāre Ilze Brice. Tomēr vistuvāk ar pelikānu satikusies “Jāņukalnu“ māju saimniece Ilga Cinkuse. “Tik skaists putns! Žēl, ka nebija tāda aparāta, ar ko nofotografēt. Pirmo reizi pelikānu ieraudzīju 17.aprīlī. Viņš te peldēja gar krastu. Sākumā pat nepievērsu uzmanību. Domāju, re, kā, gulbis viens pats palicis. Nākamās dienas rītā skatos pa logu un nesaprotu, ko mans mazais šunelis tik cītīgi pagalmā vēro, bet nerej. Ieraudzīju, ka manā zemeņu dobē stāv pelikāns. Kad piegāju tuvāk, putns paklakšināja ar lielo knābi. Pienāca arī kaimiņiene, bet putns pacēlās spārnos un aizlidoja,” stāsta Ilga.
Ornitologs Elvijs Kantāns saka, ka tas tiešām varējis būt sārtais pelikāns. “Pieļauju, ka šis pelikāns ir nomaldījies no bara un nejauši ieceļojis Līgo pagasta dīķos, jo pelikāni ir gājputni. Pelikānus savvaļā iespējams novērot ļoti reti. Bieži vien šie putni ir izbēguši no nebrīves,” stāsta ornitologs. Izrādās, ka šis ir sestais novērojums, kad sārto pelikānu izdevies ieraudzīt arī Latvijas ūdenskrātuvēs.
Sārtais jeb rozā pelikāns ir reti sastopams putns. Šo putnu vistuvākās mītnes vietas ir Melnās jūras ziemeļu piekraste un dienvidi. Eiropā vislielākā sārto pelikānu ligzdojošā populācija ir novērota Rumānijā. Pelikāni ir izteikti bara putni, tāpēc iespējams, ka arī šī viesa ceļabiedri bijuši stārķi. Tagad pelikāns palicis viens un klejo, lai sameklētu savas sugas brāļus, kas devušies uz Ziemeļiem, jo 1000 kilometrus nolidot pelikānam nesagādā nekādas grūtības. Putns nav no bailīgajiem, jo labi apzinās savu spēku. Pelikāna spārnu garums ir no 140 līdz 175 centimetriem, platums – no 270 līdz 360 centimetriem. Dienā pelikāns apēd divus kilogramus zivju. Pirmo reizi sārtais pelikāns Latvijā novērots jau 1865.gadā Lielplatonē, bet pēdējo reizi – 1983.gadā Kuldīgas rajonā. Šogad – vairākās vietās Latvijā.
