Krīze ir pārvarēta, un šo gadu nozare varētu pabeigt ar 10 – 12 procentu kāpumu, optimistisks ir Latvijas Vieglās rūpniecības asociācijas vadītājs Guntis Strazds. Nākotnes iespējas viņš saista ar “nišas” produktu ražošanu – tās ir mazas preču partijas vai arī, piemēram, tāda specifiska preču grupa kā tehniskais tekstils. Runājot par gaidāmo apģērbu cenu sadārdzinājumu, G.Strazds uzsver: Latvijā tieši otrādi – cenām vajadzētu samazināties, jo tirgotāju uzcenojums ir neadekvāts.
– Vai tekstilrūpniecībā novērojama valdības bieži piesauktā ekonomikas stabilizācija?
– Situāciju analizējam katru mēnesi. Jau kopš pagājušā gada septembra ik mēnesi nozares eksporta apjomi palielinās apmēram par 1,5 miljoniem latu. Vietējā tirgū patēriņš ir minimāls. Kritums pērn nebūtu tik liels, ja februārī un martā mēs nebūtu spiesti atteikties no pasūtījumiem, jo trūka apgrozāmo līdzekļu un nebija naudas materiālu iegādei. Šogad situācija ir stabilizējusies, un prognozējam, ka 2010.gadā nozares ražošanas apjomi augs par 10 – 12 procentiem, salīdzinot ar 2009.gadu. Atsevišķi uzņēmumi ies 2007.gada līmenī, piemēram, “Rita” vai Valmieras stikla šķiedra. Tirgus rietumos un daļēji arī austrumos atdzīvojas, krīzei esam pāri. Neteiktu, ka tajā būtu kāds valdības nopelns, bet vismaz netraucēja. Kaut gan to nevar teikt par vidējā ranga ierēdņiem. Kad Viļānos pēc gada dīkstāves atvērām cehu un pieņēmām darbā 25 strādniekus, par to pastāstīja televīzija. Un pēc divām dienām bija klāt kontrole. Atnāca darba inspekcija, lūdza, lai parāda visus dokumentus.
– Ar ko tas viss beidzās?
– Tradicionāli – ar soda naudu! Tad ir jautājums – vai Latvijā ir vērts nozari attīstīt? Es nesaku, ka pārbaudes nav vajadzīgas, es saprotu, ka darba drošība ir viens no svarīgākajiem noteikumiem, bet tiem jautājumiem iespējams pieiet dažādi. Var tikai pārbaudīt, apskatīt un dot rekomendācijas, bet var arī uzreiz sodīt. Uzņēmējs savu darbinieku par pirmo brāķi nekad nesoda, tikai brīdina. Ja mēs budžetu pildām ar šādām metodēm, nedaudz šķērmi kļūst ap dūšu.
– Zināms, ka “Lauma” ražošanu pārcēlusi uz Baltkrieviju, vai līdzīgi rīkojušies arī citi uzņēmumi?
– Ir “Lauma Fabrics” un “Lauma Lingerie”. “Lauma Fabrics” neko nav pārcēlusi, bet “Lauma Lingerie” eksporta apjoms nav pārāk liels – labākos laikos tie bija tikai pieci miljoni. Viņi nopirka Baltkrievijas “Milovitsa”, un te ir divi faktori. Ja jūs gribat tirgot Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas tirgos, tur darbojas citi muitas noteikumi nekā Latvijā, tāpēc ir izdevīgāk ražot produkciju tur. Bizness ir bizness. Vairākiem uzņēmumiem ir cehi un filiāles citās valstīs. Tas viss saistīts ar Latvijas likumdošanu. Latvijas tekstila nozarei lielākais tirdzniecības partneris ir Igaunija – gandrīz 20 procentu produkcijas eksportējam uz turieni. Vai Igaunijai tik daudz vajag? Noteikti ne. Ir citi iemesli. Pirmkārt, no Igaunijas ir daudz vieglāk eksportēt uz Eiropas brīvās tirdzniecības valstīm, iespējams, daļa produkcijas iet arī uz Krieviju. Tieši no Latvijas tirgot ir neizdevīgi, jo uzņēmumiem uzreiz rodas vesela virkne problēmu. Cik ilgi mēs jau par to runājam, bet nekas nav mainījies. No tām sīkajām problēmām bizness jau necieš – biznesā dara tā, kā ir izdevīgāk. Ja trūkst speciālistu, skatās, no kurienes uzaicināt. Šodien mums nozarē trūkst apmēram 300 strādājošo. Mums ir tūkstošiem bezdarbnieku, bet mēs nevaram nokomplektēt 300 vietu!
– Kāpēc – vai pietrūkst speciālistu ar atbilstošu kvalifikāciju?
– Cilvēki negrib strādāt! Uzskata, ka alga ir par mazu. Bet par darbu var samaksāt tik, cik tas ir vērts. Otrā problēma: valdībai šķiet, ka mēs esam tāpēc, ka ir valdība. Bet pamatprincips ir cits: valdība ir tāpēc, ka mēs esam. Ja nav ražošanas, tad, atvainojiet, nav vajadzīga arī valdība, pietiktu ar gubernatoru.
– Kā pēdējos gados mainījusies nozares saražoto preču struktūra?
– Pēdējos gados pārsvarā ražojam “nišas” produktus. Tas nozīmē 50, 100 vai 1000 izstrādājumu partijas. Šādas mazas partijas nekad neražos Ķīna. Lielāka daļa ir materiāli veļai un veļa. Ražojam rietumu standartiem atbilstošu produkciju, daudz aiziet uz Krieviju, un tā nebūt nav slikts tirdzniecības partneris. Sen vajadzēja nodalīt ekonomiskos jautājumus no politiskajiem.
– Tika izteiktas prognozes, ka tuvākajā nākotnē augs apģērbu cenas. Vai ir pamats šādām bažām?
– Apģērbi noteikti kļūs dārgāki, mūsu prognoze – 10 – 12 procentu. Bet Latvijā apģērbiem vajadzētu būt lētākiem.
– Kāpēc?
– Tāpēc ka Latvijā apģērbu uzcenojums ir stipri lielāks nekā jebkurā citā valstī.
– Arī Latvijā ražotiem apģērbiem?
– Apģērbu cenu jau nenosaka ražotājs, svarīgi, cik pieraksta klāt tirgotājs. Normāli būtu pielikt klāt vēl vienu tādu pašu cenu, Latvijā šis reizinājums dažreiz sasniedz 16. Pircējs 16 reižu pārmaksā! Veltīgi ir atsaukties uz to, ka tirgus ir mazs. Atvainojiet, kāds tad ir tirgus Luksemburgā vai Monako? Tas ir tāds naivs stāstījums. Mēs, redz, esam mazā tirgū, tāpēc iepērkam Ķīnā par latu un šeit pārdodam par 16. Tas, kas Eiropā ir eiro, tas Latvijā ir latos, – tādas ir cenu atšķirības. Tas ir minimālais. Tie, kas var iepirkties ārzemēs, to arī dara. Tie, kas to nevar atļauties, ir spiesti pirkt apģērbu šeit. Ja Ķīnā mājas apavi tiek iepirkti par 20 santīmiem, kur Latvijā jūs tādu cenu esat redzējuši? Cenai būtu jābūt vienam latam, bet kur tādas cenas ir? Tirgotāji lielā mērā dzīvo tieši uz maznodrošināto rēķina. Jo nodrošinātie var iepirkties ārzemēs. Tā ka apģērbu cenām Latvijā nevajadzētu paaugstināties. Cita lieta – sezonas sākumā, kad uzcenojums vienmēr ir ļoti liels. Kad janvārī cenas strauji krītas un samazinās par 50 procentiem, tirgotājs tik un tā pelna. Tā ir tirgošanas māksla, un, ja jums patīk, ka jūs apšmauc, tad viss kārtībā. Bet tas, ka Eiropā cenas augs par 10 – 12 procentiem, ir saistīts ar plūdiem, jo kokvilnas būs mazāk, un līdz ar to tā kļūs dārgāka. Dārgākas kļūs arī pārējās preces, ne tikai apģērbi. Ražotāji būs spiesti domāt, kā izlīdzināt cenas.
Kas attiecas uz Latviju, ne tikai apģērbu cena mums ir neadekvāta. Vai tad elektroenerģijas cena pie mums ir adekvāta? Nē. Vai degvielas cena adekvāta? Kāpēc gāze pie mums maksā dārgāk, ja pašiem ir krātuve. Ražotājiem viss notiek otrādi – ja man ir izejvielu krājumi, kas iepirkti par zemāku cenu, es varu pārdot tos tad, kad man ir izdevīgi.
– Kādas jaunas iespējas nozarei saskatāt nākotnē?
– Latvijas attīstības perspektīva ir “nišas” produkti un absolūti jauni produkti. Pasaulē vispār trešā daļa ir tehniskais tekstils. Par to mēs maz runājam, kaut gan cilvēki to regulāri ikdienā lieto, bet nezina, ka tas ir tekstils. Nav jau nevienas veļas mašīnas bez tekstila. Vispār ir ļoti maz izstrādājumu, kuros tekstila nav nemaz. Mēs arī sākam strādāt pie tehniskā tekstila, jo masveida produkcijas ražošana nav Latvijas ceļš. Ķīnu mēs šajā ziņā “nepārspļausim”.
