Agrā piektdienas rītā grupiņa Gulbenes pensionāru vadītājas Līvijas Liepas vadībā devās ekskursijā uz Vidzemes rietumu puses pilsētu -Limbažiem.
Agrā piektdienas rītā grupiņa Gulbenes pensionāru vadītājas Līvijas Liepas vadībā devās ekskursijā uz Vidzemes rietumu puses pilsētu -Limbažiem.
Pa autobusu logu vērojam apkārtni. Tuvojoties Siguldai, ceļmalas ir labāk sakoptas. Kokus vēl grezno lapas. Saulkrasti ir pirmā pietura, jo jāapskata velosipēdu muzejs. Apmeklētāju daudz, muzeja eksponāti ir interesanti. Limbažos mūs sagaida pilsētas pensionāru padomes priekšsēdētāja Ārija Dīka, sveicot L.Liepu ar rudens ziedu pušķi. Gide Irina Noriņa sāk stāstījumu, stāvot uz vecajām pilsdrupām. Lai atjaunotu pili, nav līdzekļu. Pilsēta piešķīrusi 12000 latu, lai nostiprinātu drupas. Apmeklējam Limbažu novadpētniecības muzeju, kas ir plašs, jo aizņem trīs telpas un tomēr ir par mazu, lai izvietotu visus eksponātus. Rakstos pilsētas vārds minēts jau 1223.gadā, un neoficiālais nosaukums – Reņģu galvaspilsēta. Senos laikos Limbažu novadu apdzīvojuši lībieši, latvieši – vairāk uz austrumiem. Tad latgaļi sākuši precēt līvu meitas, un līvi vairāk izspiesti uz jūras pusi. Trešā muzeja telpa stāsta par jūrniecību, kas uzplaukusi 19.gadsimta otrajā pusē, kad 1864.gadā Ainažos atvērta jūrskola, kur vietējie ļaudis varēja iegūt stūrmaņa vai kapteiņa diplomu, bet Pirmais pasaules karš izpostījis visu. Nevar nepieminēt Dunti, kur ciemojamies muzejā pie slavenā Minhauzena, kas mūs “sagaidīja” visā savā godībā. Žēl, ka no Jakubīnas palikusi tikai greznā kleita. Gide Digna Čuikova stāstīja dažādus piedzīvojumus no Minhauzena dzīves. Limbažu kapos pie komponista un Latvijas himnas autora Kārļa Baumaņa kapa kopas nolikām ziedus.
Apmeklējām dzejnieka Friča Bārdas dzimtās mājas “Rumbiņas”. Te biju jau pirms 25 gadiem. Kas mainījies? Toreiz mūs pie vecās mājas sagaidīja Antons Bārda, kas arī rakstīja dzejoļus (krājums “Mūžīgā vasara”). Viņš bija ieturēti vēss un vārdos skops. Miris 1981.gadā. Blakus jaunajā mājā sagaidīja dzejnieka Friča Bārdas sieva Paulīne, ar ko kopā dzejnieks nodzīvojis tikai piecus gadus. Šodien muzeju pārzina Friča brāļa Jāņa meita Biruta (pensionēta skolotāja, dzīvo Rīgā).
Šinī braucienā pārdzīvojums bija pensionētajai skolotājai Lilitai Hofmanei, tiekoties ar savu jaunības pilsētu.
Mīļš un sirsnīgs paldies firmas “Grodi” prezindentam Jānim Troicim un “Optikas – Vita” autobusa šoferim Mārim Šternam, kas deva iespēju ceļot!
