Izdevniecībā “Dienas grāmata” iznākusi Vila Adamsa grāmata “Aleksandra šifrs”
Pēc nāves Bābelē 323. gadā pirms Kristus Aleksandra Lielā mirstīgās atliekas greznā gājienā tika nogādātas uz Ēģipti, lai tiktu apbedītas Aleksandrijā, kur tās palika izstādītas aptuveni sešsimt gadu. Aleksandra mauzolejs tika uzskatīts par pasaules brīnumu. Vairāki Romas imperatori, tostarp Jūlijs Cēzars, Augusts un Karakalla, devās svētceļojumā uz to. Tomēr pēc virknes zemestrīču, ugunsgrēku un karu Aleksandrija panīka, un kaps pazuda. Neraugoties uz neskaitāmiem izrakumiem, tas tā arī netika atrasts.
Zemūdens klintīs Nīlas deltā kāds nirējs atrod neparastas formas rotaslietu ar visai nepārprotamu simbolu uz tās — sešpadsmitstūru zvaigzni, kas liecina par piederību Aleksandram Lielajam. Atradums ir savāds, jo saskaņā ar vēstures liecībām ne imperators, ne viņa karavadoņi vai piederīgie nekad nav bijuši tuvumā šai vietai, — vienīgi, ja nu mītiskais Aleksandra mirstīgo atlieku ceļojums zelta sarkofāgā atbilst īstenībai… Izbijušais arheologs Daniels Nokss ir gatavs pārbaudīt savu versiju, taču, izrādās, viņam ceļā stāsies ne tikai stūrgalvīgi ierēdņi, naudas vara un paša pagātnes rēgi — leģendām apvītā karavadoņa īstā apbedījuma vieta interesē vēl kādu ļoti apņēmīgu ļaužu grupu un nebūt ne arheoloģiska fakta, zelta vai dārglietu dēļ…
Atbildi pareizi!
Kā sauc Saules dievu, par kura dēlu ēģiptiešu priesteri pasludināja Aleksandru Lielo?
Atbildi iesūti līdz 18.janvārim uz e-pastu “info@dzirkstele.lv” vai nogādā redakcijā: O.Kalpaka iela 27a, Gulbene, LV -4401.
Iepriekšējo konkursu atbildes
18.decembrī publicētajā konkursā grāmatu “Misters Fips” saņem Ārija Ciekurze.
Atbilde: Bugenvila sala atrodas Jaungvinejā.
Konkursā, kas bija publicēts 11.decembrī un kurā aicinājām uzrakstīt visgarāko dzejoli ar burtu “S”,
grāmatu “Spēles ceļiem tuviem un tāliem” iegūst Maruta Liepiņa
(142 vārdi).
Grāmatas var saņemt redakcijā Gulbenē, O.Kalpaka ielā 27a.
Apsveicam!
Saulriets stāj sudmalas sniegpārslas svaidīt,
Skrienot staltbriedis sabaida stirniņu saimi.
Sala sadiegtā sarmas seģene siliņu silda –
Sāks stiprinieks spelgoņa stumbrus skaldīt.
Savādā skārda sombrero sarauktu, sārtu snīpi,
Satvēris slotu, stāv sētmalā sezonas strādnieks –
Smagsvara sniegavīrs, saimnieka suņus sargājot,
Saguris snaužot, svilpju samtainos spārnus sajūt.
Svētvakars. Senais simbols – skujkociņš – suģestē saimi,
Salikti spīdumi, sveces, spožs spīdeklis smailajā spicē.
Sakrātais sadalīts, samalts, sālīts, saldināts, sautēts,
Sajūt saldumu, salātu, smeķīgu speķaraušu smaržas.
Sanāk svinīgi saposta saime, sazied svečturos sveces.
Sejās skaidrība, silts saulains starojums sirdīs…
Satraukums, spiegšana, smiekli – sabrauc sprīdīši
Savējos samīļot, satikt. Svešumā sirsniņām skumji.
Skandētas svētku strofas, saņemti saldumu saiņi.
Sliktais sārtā, sāktas studijas sapratnes skolā.
Sirdsstundā sasētās sapņu saulgriežu sēkliņas sadīgs,
Sakuplos smeļot saulstaros spēku, sasniegs svētīgas sekas.
Skaistas sārtvaidzes sengrieķu Sibillu sasauks,
Sirdslietas skaidros, skursteņslauķīti sameklēs.
Smels sangriju spaiņos, saklausīs sanoņu stropā,
Sabīsies, saskatot spoguļos sev sūtītā strupuča smīnu.
