Došanās tuvākos un tālākos ceļojumos ir iespēja iepazīt un ieraudzīt pasauli savām acīm, iepazīt to tādu, kādu to nevar iepazīt lasot aprakstus vai skatoties fotogrāfijas un videostāstus. Cilvēks, kurš ir kaut reizi devies ceļojumā, to labprāt darīs vēl un vēl. Arī jaungulbenietei Vijai Auzānei ceļošana ir kļuvusi par skaistu aizraušanos.
Caur fotogrāfijām atgriežas vietās, kur būts
Vija stāsta, ka šobrīd viņa katru vasaru atvaļinājuma laikā cenšas doties kādā ceļojumā, citādi viņa nemaz nejūt, ka būtu atpūtusies. “Ceļošana man ir nepieciešama, citādi šķiet, ka kaut kā trūkst,” atzīst Vija. Ceļojumu laikā var gūt jaunus iespaidus, redzēt to, ko pats savām acīm nekad neesi skatījies, būt interesantās vietās, piedalīties aizraujošās izklaidēs – tas ir to vērts! “Neviens nekad man vairs nespēs atņemt to, ko esmu redzējusi un piedzīvojusi. Man pieder viss, kas ar mani ir noticis. Paejot kādam laikam, ielūkojos fotogrāfijās un viss atkal ataust atmiņā. Es labprāt vēl un vēl atgrieztos tajās vietās, kur reiz jau esmu bijusi, bet vēl vairāk man gribas aizbraukt tur, kur vēl nekad nav būts,” saka ceļotāja.
Kā tas viss sākās?
Atskatoties pagātnē, Vija spriež, ka, visticamāk, interesi par ceļošanu viņa iemantojusi jau bērnībā. “Mamma kādreiz strādāja kolhozā, tolaik visi vienmēr brauca ekskursijās un arī bērnus centās paņemt līdzi. Iespējams, jau no tā laika man ceļošana ir asinīs, tas varētu būt bijis sākums tam, ka man gribas braukt un kaut ko redzēt. Neteiksim, ka ļoti daudz ko atceros no tā laika, bet šis tas atmiņā tomēr ir palicis. Atceros, kā brauca jautrā kompānijā ar autobusiem pat pa divām nedēļām, dzīvots tika teltīs, pašiem bija līdzi ēdiens, ēst taisīja līdzi paņemtajos katlos,” stāsta Vija. Arī skolas laikā, protams, tika braukts ekskursijās. Savukārt mācoties augstskolā, viena vasara obligāti bija jānostrādā studentu celtnieku vienībā. “Universitātē ekonomistiem bija studentu celtnieku vienība “Lielais Kristaps”. Mēs aizbraucām uz Kabardijas – Balkārijas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku. Turienes iedzīvotāji kabardieši bija tādi tumsnēji, savukārt balkāri – gara auguma un gaišas ādas krāsas cilvēki. Ļoti īpatnēji, kā šīs tautas bija sajaukušās. Mēs strādājām kabaču pārstrādes rūpnīcā veselu mēnesi, darbs bija maiņās. Bet pēc tam, protams, bija iespēja aizbraukt ekskursijā gan uz Gruziju, gan Armēniju, gan Azerbaidžānu. Tagad uz šīm valstīm vairs tik vienkārši neaizbraukt. Tas laiks bija ļoti interesants,” atceras jaungulbeniete.
Izmanto tūrisma firmas piedāvājumu
Savukārt tagad nu jau ceturto gadu Vija izmanto tūrisma firmas pakalpojumus un ceļojumā dodas ar autobusu īpaši izstrādātos maršrutos. “Esmu bijusi Horvātijā, arī Itālijā un Austrijā, pagājušajā gadā bijām Bavārijā, bet šovasar – Čehijā un Vācijā. “Es daudz labprātāk izvēlos ceļojumu firmas piedāvātos ceļojumus. Protams, var darīt arī pilnīgi pretēji – pats plānot savus ceļojumus un doties tajos ar personīgo transportu, var arī lidot, man patīk ceļot šādi. Turklāt braucot ar autobusu, ir iespējams daudz ko redzēt arī pa ceļam, piemēram, šogad novērojām, cik ļoti daudz Polijā šobrīd tiek būvēti ceļi. Var tikai apskaust, kā pie viņiem tas notiek. Ceļojums mums parasti tiek saplānots tā, ka neviena nakts autobusā nemaz nav jāpavada, nakšņojam viesnīcās. Mums ir izveidojusies arī ļoti jauka kompānija, kas brauc šajos ceļojumos jau gadu no gada. Patīkami satikt šos cilvēkus,” saka Vija.
No šīsvasaras ceļojuma īpaši atmiņā Vijai palikuši kalni un klintis. “Tas bija īsts pārbaudījums! Bija jādodas pa kalnu takām – tas, protams, bija grūti, varbūt pat grūtāk, nekā sākotnēji šķita, taču, kad esi nonācis galamērķī, saproti, ka tas bija to vērts, jo paveras tik brīnišķīgi skati – vienkārši burvīgi! Jā, arī mums Latvijā ir kalni, nelielas klintis, bet to nevar salīdzināt ar tur redzēto,” stāsta ceļotāja. “Ļoti interesanti bija viesoties stikla ražošanas vietā. Mums bija iespēja vērot, kā tiek gatavoti stikla izstrādājumi, pēc tam tos var arī iegādāties. Turpat līdzās ir arī krodziņš, kur var ieturēt maltīti, nobaudīt, piemēram, ķiploku zupu un knēdeļus,” stāsta sieviete. Viņa piebilst, ka svešās vietās parasti vairāk pievērš uzmanību arhitektūrai, celtnēm. Interesanti Vijai šķiet arī vērot cilvēkus, viņu izskatu, izturēšanos, manieres un uzvedību. “Šādos ceļojumos, protams, kaut nedaudz, bet tiek iepazītas arī katras valsts tradīcijas, arī kultūra, jauki, ka var nobaudīt nacionālos ēdienus.”
Bagātākie iespaidi no Venēcijas
Vēlreiz atsaucot atmiņā savus ceļojumus, Vija atzīst, ka iespaidiem bagātākais ceļojums viņai šķitis uz Venēciju. “Venēcijā ir kaut kāds īpašs valdzinājums. No rīta pilsētā ir daudz cilvēku un ir diezgan liela rosība, bet pēcpusdienā tā paliek daudz tukšāka. Tad tā sāk nedaudz atgādināt tādu kā spoku pilsētu. Tiešām īpatnēja, bet interesanta vieta uz zemes.”
Šobrīd Vija, skatoties iepriekšējo ceļojumu fotogalerijas, jau sapņo par nākamās vasaras ceļojumu. Tas, iespējams, būšot uz Sanktpēterburgu. Viņa atzīst, ka ir gatava doties jebkādā ceļojumā, jo katrai zemei ir sava burvība, savs valdzinājums, kas ļauj gūt daudz jaunu iespaidu. “Ceļot var jebkurā laikā un vecumā, atliek vien gribēt un mācēt atlicināt naudu savam vaļaspriekam. Un, kurš ir sācis ceļot, tas apstāties vairs nespēj,” ir pārliecināta Vija.
