Dzintars Galejs, Jaungulbenietis:
Viss, kas ir saistīts ar Latvijas iestāšanos eirozonā, šobrīd ir aktuāls. Arī eiro kā naudas vienības ieviešana. Esmu piedzīvojis dažādu naudu maiņu: reihsmarkas, rubļus, červoncus, repšus, visbeidzot arī latus. Kad Latvija savulaik stājās Eiropas Savienībā, jo visi gribēja atbrīvoties no kādreizējās pārvaldības, tad tika pieņemts lēmums, ka Latvijai jāstājas arī eirozonā. Visi zinājām, ka tad būs darīšana ar jaunu naudu eiro. Esmu par to, lai viss notiktu tā, kā to šobrīd ir izlēmusi pašreizējā valdība. Tas nebūt nenozīmē, ka, latu nomainot pret eiro, mēs zaudēsim savu neatkarību. Uz eiro monētām, līdzīgi kā uz Latvijas pieclatnieka, tāpat būs attēlota mūsu tautu meita.
Cilvēkus uztrauc, ka eiro ieviešana visam palielinās cenas, bet, manuprāt, cenu ietekmē produkcijas apjoms un konkurence starp ražotājiem. Ja par dažiem centiem kāda prece arī kļūs dārgāka vai lētāka, to noteiks vienīgi tirgotājs. Piemēram, mēs visu laiku veikalā pirkām sviestu. Viena sviesta paciņa svēra 200 gramus. Pēkšņi ievērojām, ka sviesta paciņas svars vairs nav 200, bet 168 grami, lai gan cena palikusi tāda pati. Pastāv uzskats, ka pāreju no lata uz eiro nosaka politiskas intereses. Manuprāt, politiskām interesēm ir jābūt. Es, būdams absolūts nacionālists, uzskatu, ka ir jāņem vērā, kas dzīvo mums kaimiņos. Tas neko nešķiro, tāpat kā nešķiroja ne 1940., ne 1949.gadā. Ja mēs esam Eiropas Savienībā, ja esam NATO, tad mums zem kājām ir drošs pamats. Tie, kas vēl šodien sapņo par bijušajiem laikiem, lai tos aizmirst. Esmu domājis, ka, iespējams, pārejot no lata uz eiro, personīgi neiegūšu neko, vienīgi nāksies vairāk kustināt smadzenes, lai varētu noteikt cenu savai produkcijai, bet, tā kā kurss nemainās, tad tik traki nebūs. Ja nevarēšu jauno cenu izrēķināt galvā, ņemšu talkā kalkulatoru. Cilvēki ar laiku pierod pie visa jaunā. Pieradīs arī pie eiro, tāpēc uztraukumam nav pamata. Tikai pašiem ir jābūt latviskākiem.
