Gulbenes novadā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda atbalstu jau ir sakārtoti vairāki grants seguma pašvaldības ceļu posmi laukos. Iedzīvotāju atsauksmes par kvalitāti ir labas, taču ne viens vien izteicis šaubas, vai tikai pēc rekonstrukcijas šie ceļu posmi nav kļuvuši šaurāki. Pretim braucošajām automašīnām esot grūti samainīties.
Atjaunotie ceļi nav šaurāki kā pirms rekonstrukcijas. Tie nemaz nav projektēti šaurāki! To “Dzirkstelei” uzsver novada domes Attīstības un īpašumu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis. Viņš pieļauj, ka cilvēkiem subjektīvs skatījums esot tāpēc, ka grants ceļu atjaunošana ietver arī līdzās izveidotus grāvjus. “Ceļu satiksmes intensitāte nav tik liela, lai būvētu un uzturētu platākus ceļus (runa ir par pašvaldības grants seguma ceļiem laukos – red.),” uzsver J.Barinskis.
Atjaunošana nebūs lēta
Gulbenes novada dome 22.februāra domes sēdē ir atbalstījusi vēl septiņu uzņēmējdarbībai nozīmīgu lauku ceļu posmu atjaunošanu. Deputāti nobalsoja par šo projektu pieteikšanu Lauku atbalsta dienestā, pretendējot uz Eiropas Lauksaimniecības fonda atbalstu 90 procentu apmērā no attiecināmajām izmaksām un garantējot pašvaldības līdzfinansējumu, ko veido 10 procenti no attiecināmajām izmaksām un neattiecināmo izmaksu daļa. Ja pieteikumi tiks apstiprināti, pašvaldība aizņemsies Valsts kasē gan šo projektu priekšfinansējumam, gan līdzfinansējumam nepieciešamo summu. Šie ceļa posmi ir: Elstu pienotava-Dzidrumi-Medņi-Odzenieši Daukstu pagastā ar kopējo finansējumu 462 533,49 eiro; Gāršnieki-Aizsili un Spalvas-Strautiņi Beļavas pagastā ar kopējo finansējumu 479 826,89 eiro; Aizvēji-Zvirgzdiņi Druvienā un Ražotāji-Grūšļi-Censoņi-Kalniņi Lizumā ar kopējo finansējumu 378 644,60 eiro; Vīkšņi-Atvases-Voldemāri un Stradu skola-Antani Stradu pagastā ar kopējo finansējumu 537 580,60 eiro.
Gatavojoties domes sēdei, lai lemtu par šo projektu pieteikumu atbalstu, uz diskusiju novada domes deputātus un administrācijas darbiniekus rosināja pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš. Viņš vēlējās noskaidrot, cik jaunu darba vietu tiks radīts šo lauku ceļu posmu atjaunošanas rezultātā. G.Āboliņš arī uzsvēra, ka pašvaldības faktiskais līdzfinansējums visu minēto pēdējo ceļu posmu atjaunošanai būs vairāk nekā 50 procenti.
Kāpēc tas ir jādara?
J.Barinskis atgādināja, ka pašvaldībā ir izveidots saraksts ar novadā esošajiem grants seguma ceļu posmiem, kas ir svarīgi uzņēmējdarbībai. Runa ir par ceļu posmiem, kas galvenokārt svarīgi lauksaimnieciskajai ražošanai. J.Barinskis pauda, ka atturas nosaukt, cik jaunu darba vietu būs sakarā ar uzlabotajiem ceļiem. To pašu teica arī Daukstu pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Doņuks. Arī deputāts Gunārs Ciglis sacīja, ka ceļam, kas, piemēram, ved uz lauku fermu, ir jābūt izbraucamam visu gadu, arī sniegā un lietū. Turklāt atjaunotie ceļu posmi ļaus sākt lauksaimnieciski izmantot zemi, kur līdz šim tas bija apgrūtinoši vai pat neiespējami. Deputāts Stanislavs Gžibovskis sacīja: “Nav ceļu – nav uzņēmējdarbības. Ceļi laukos ir kā asinsrite. Būtu labi, ja tiktu domāts arī par valsts nozīmes ceļu atjaunošanu laukos.” Deputāts Andis Caunītis uzsvēra, ka izprot G.Āboliņa bažas, jo pašvaldības lauku ceļu atjaunošanas izmaksas patiešām ir lielas. Tas liek ar lielu atbildību sekot līdzi būvmateriālu kvalitātei un būvdarbu izpildei – viņš akcentēja.
Novada domes izpilddirektore Guna Švika uzsvēra visiem zināmo, ka atjaunojamie ceļu posmi ir izraudzīti, saskaņojot ar pagastu pārvaldēm, vietējiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī ņemot vērā konkrētus saimnieciska rakstura kritērijus. Atjaunojamo ceļu posmu sarakstā ir pilnīgi visi novada pagasti. Kopumā novadā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda atbalstu šādi tiks sakārtoti 24 ceļu posmi aptuveni 65 kilometru garumā. Atlicis sakārtot vēl pēdējos atlikušos šajā sarakstā.
