Lizumnietis Svetoslavs Šuļja savu vaļasprieku atklāja pirms četriem gadiem, kad pirms tam jau septiņus gadus bija nostrādājis SIA “Avoti SWF” par līmpreses operatoru. Redzot, ka mēbeļu sagatavju ražošanas procesā paliek pāri nevienam nevajadzīgās skaidas, koka klucīši un citi atgriezumi, Svetoslavs tiem rada jaunu pielietojumu.
“Darba vietā kolēģi mani salīdzina ar rūķīti, kurš visu to, kas nevienam nav vajadzīgs, nes uz mājām, lai gatavotu brīnumus,” smejas Svetoslavs. Tā tas arī ir, jo viņa mazajā darbnīcā, kas radusi vietu kādreizējo mehānisko darbnīcu teritorijā, glabājas kastes un maisi ar maziem koka klucīšiem, dažāda lieluma ripās sagrieztiem koku zariem, skaidām, kartona caurulēm un apļiem, kas izgriezti no kartona ruļļiem. Ziemā darbnīcā ir auksts, tāpēc darbi galvenokārt top vasaras garajos vakaros. Svetoslavs stāsta, ka arī firmas, kas “Avotiem” piegādā izejmateriālus mēbeļu sagatavju ražošanai, neliedz arī izbrāķētās detaļas, kas tāpat tiktu sadedzinātas. “Ideja, ka no šiem ražošanas atkritumiem iespējams izgatavot dažāda lieluma kārbas, dekorus un gleznas, man radās nejauši. Pagaidām neesmu dzirdējis, ka vēl kādam būtu šāds vaļasprieks,” saka vīrietis.
Nav divu vienādu darbu
Citu uz citas Svetoslavs apskatei sarindojis apjomīgas kārbas, kas ārēji līdzinās savdabīgi dekorētām tortēm. “Visi domā, ka tās tiešām ir tortes kārbas, tomēr tās tikai ārēji līdzinās tortei. Kārbas, ko gatavoju no kartona ripām un dekorēju ar dažādiem kokmateriālu atgriezumiem, tos dažādi izkārtojot un pielīmējot, nav vieglas. Tajās var ievietot lielu torti, bet tad gan svars būs prāvs. Protams, var ielikt arī mazāku torti,” stāsta Svetoslavs. Daudzas lielās kārbas viņš uzdāvinājis draugiem un paziņām. Lielajās tortei līdzīgajās kārbās saber ābolus vai konfektes, tajās labi iederētos arī maisiņi ar dažādu ārstniecības augu tējas zālēm, kaltētiem āboliem un tamlīdzīgi. Svetoslavs gatavo arī mazākas kārbas. Darbnīcā top arī apaļas formas dekori, kas skatāmi no abām pusēm.
Lai izveidotu rotājumu, Svetoslavs izmanto arī zāģu skaidas un līmi. Kartona caurules, kas nav vajadzīgas, viņš piepilda ar zāģu skaidām, kas sajauktas ar līmi un ūdeni. Kad masa izkalst, caurule tiek sagriezta ripās un materiāls ziedu veidošanai ir gatavs. Meistars stāsta, ka arī dārzā, izgriežot sausos augļu koku zarus, nekad tos nesadedzinot vai nesametot kaudzē, bet sagriežot ripās. “Ejot uz darbu, pa ceļam atradu sausu koka zaru. Sagriežu un izmantoju kā dekoratīvu materiālu. Katram kokam ir savs neatkārtojams raksts. Tāpēc man nav divu vienādu darbu,” saka Svetoslavs. Jauni darbi top tad, kad rodas iedvesma. Viņš joko, ka, iespējams, iespaidojot Mēness fāzes. “Tiklīdz kaut ko iesāku darīt, nespēju vairs atrauties. Gluži kā bērns. Kamēr strādāju pie viena darba, man jau rodas idejas nākamajam. Ļaujos improvizācijai. Vispirms uz pamatnes visu izkārtoju, tad mainu vietām, kamēr pašam patīk.”
Gleznas no koka skaidām
Uz skaidu un kartona plāksnēm Svetoslavs no dažādas faktūras skaidām, zaru gabaliņiem, pat ķērpjiem veido gleznas. Tā kā pagājušais bija Tīģera gads, tad vairākos darbos attēlots tīģeris. Svetoslavs stāsta, ka visvairāk nākoties piestrādāt pie dzīvnieka acu skatiena. “Vismaz 50 reizes esmu pārveidojis dzīvnieku acis, tomēr joprojām neesmu atradis vajadzīgo izteiksmi.” Dzīvnieku kontūras viņš vispirms uzskicē uz pamatnes, tad ņem talkā skaidas, līmi un citus materiālus. Izrādās, ka tieši gleznas bijušas tās, ar kurām aizsācies Svetoslava vaļasprieks, kam viņš nežēlo pat vēlas vakara stundas. “Vismaz simts gleznu jau aizceļojušas pie to tīkotājiem. Pēdējos gados vairs veikalā nepērku dāvanas. Uzdāvinu savu darbu. Redzot, ka cilvēkam mana dāvana sagādā prieku, arī pats priecājos līdz ar viņu. Protams, dzīvoklī vai mājā, kur veikts eiroremonts, mani darbi neiederas, bet pirtīs vai no koka darinātās atpūtas telpās kāpēc gan ne,” prāto Svetoslavs. Viņa pacietība, strādājot pie jaunas gleznas vai kārbas, ir apbrīnas vērta. “Man cilvēki jautā, kāpēc saviem darbiem neizmantoju pulētus ierāmējumus un tamlīdzīgi, bet tur jau ir tā sāls, ka darbi top no rūpnieciskās ražošanas atkritumiem. Es pat koka ripas nepulēju,” bilst Svetoslavs.
Gatavs jaunām idejām
Jau skolas gados Svetoslavam padevusies zīmēšana. Arī trīs gadus dienot Padomju Armijā uz zemūdenes, viņam vienmēr uzticēts noformēt dažādus stendus, kā arī veikt vēl citus rakstu darbus, jo bijis arī skaists rokraksts.
“Pēc tautības esmu polis, piedzimu Baltkrievijā, dzīvoju Latvijā. Kad atbraucām no Baltkrievijas uz Lizumu, neilgu laiku mācījos Lizuma vidusskolā, bet tolaik vēl labi nepratu latviešu valodu, tāpēc turpināju mācības Gulbenes 2.vidusskolā ar krievu mācību valodu.” Arī viņa darbos jaušamas poļu un baltkrievu dekoratīvo rakstu iezīmes. Daudzi Svetoslava darbi no Lizuma aizceļojuši arī uz Baltkrieviju. “Arī manam vectēvam patika strādāt ar koku, bet, ja viņš
redzētu, cik daudz koksnes atkritumu tiek sadedzināti, zārkā otrādi apgrieztos,” bilst mazdēls.
