Gulbenes stadionā jau nedēļu bērniem un jauniešiem ir iespēja baudīt ekstrēmas sajūtas, skeitojot un braucot ar skrituļslidām pa rampu 1050 latu vērtībā, ko pilsētai uzdāvinājusi akciju sabiedrība “Latvijas finieris”.
Gulbenes stadionā jau nedēļu bērniem un jauniešiem ir iespēja baudīt ekstrēmas sajūtas, skeitojot un braucot ar skrituļslidām pa rampu 1050 latu vērtībā, ko pilsētai uzdāvinājusi akciju sabiedrība “Latvijas finieris”.
Gulbenes rajona Skolu valdes vadītāja Liāna Jansone informē, ka līdz ar to pašvaldība daļēji ir izpildījusi solīto par skeitparka izveidi pilsētā.
L.Jansone klāsta, ka pagaidām tikai centrālā rampa novietota Gulbenes stadionā asfaltētā laukumā, kura sakārtošanai pašvaldība izlietojusi 5000 latus.
“Pēc Gulbenes jauniešu izstrādātā projekta paredzēti vairāki rīki. Tas ir dārgi. Jaunieši bija sagatavojuši lūguma vēstules vietējiem uzņēmējiem un paši tās iznēsāja. Diemžēl atsaucība bija maza. Ir mums vēl apvienības “Latvijas ceļš” dotie līdzekļi – 350 lati. Uzņēmums “Rubate” solījis palīdzēt. Tā ka ir tomēr cerības vēl pilnveidot jauniešiem domāto ekstrēmā sporta vietu stadionā,” saka L.Jansone.
Viņa piebilst, ka ir arī bažas par skeitotāju drošību. Taču pagaidām nekādu starpgadījumu neesot bijis. Būtiski arī, ka topošais skeitparks atrodas pilsētas stadionā un ir tā īpašums. Tātad darbinieki rūpējas par šo vietu. Stadionā ir arī pieejamas labierīcības un telefons, lai varētu piezvanīt, ja ir nepieciešama palīdzība.
“Skeitparku pašvaldība vēlas tāpēc, lai bērniem un jauniešiem, kas interesējas par ekstrēmo sportu, būtu kur pulcēties. Tas vajadzīgs, lai viņi neatrastos uz ielas starp mašīnām,” saka L.Jansone.
Gulbenes stadiona direktors Aivars Kočāns informē, ka bērnu un jauniešu interese par rampu esot liela. “Brauc, krīt, sasitas. Taču nekas briesmīgs nav noticis,” saka viņš.
A.Kočāns arī piebilst, ka ir divas problēmas. Asfaltētais laukums ir nelīdzens, un uz tā grūti novietot precīzi veidoto rampu tā, lai tā nekustētos.
Otra problēma – bērni skeitojot teritoriju piemētā ar konfekšu papīriem. A.Kočāns gan piebilst, ka abas šīs problēmas ir laika un audzināšanas jautājums, ar tām varēšot tikt galā.
