Valsts kontrole publiskojusi ziņojumu par “Parex bankas” pārņemšanu. Aizdomām, ka banka pārņemta vairāk akcionāru, nevis valsts interesēs, pamats bijis.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba šo ziņojumu publiskojusi, jo “sabiedrībai ir jāzina, kā šādi lēmumi tika pieņemti”, viņa ceturtdien norādīja LNT raidījumā “900 sekundes”. Uz valsts budžeta rēķina bankas bijušajiem īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim bija iespēja sakārtot savas saistības pret noguldītājiem, atrisināt problēmas ar sindicēto kredītu atdošanu. Pēc noguldījuma līguma parakstīšanas kungiem faktiski nav nekādu saistību pret valsti, ja atklātos, ka viņi kaut ko samelojuši par banku, vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”. V.Kargins un V.Krasovickis un viņu radinieki saglabājuši kopā deviņus depozītnoguldījumus bankā, kas viņiem mēnesī nes peļņu 380 tūkstošu latu apmērā. Viņiem nebija jāšķiras no sev pastarpināti piederošajām villām un mašīnām.
I.Sudraba pārmetumus raidījusi gan Ivara Godmaņa valdības, gan Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FRTK) virzienā. Pēc viņas domām, I. Godmaņa valdībai nav bijis skaidrs, ko pēc pārņemšanas darīt ar banku, turklāt tā akli paļāvusies uz FRTK un Latvijas Bankas ieteikumiem. FRTK, pēc
I.Sudrabas domām, nav adekvāti novērtējusi bankas patieso stāvokli un reaģējusi par vēlu. I.Godmanis vakar preses konferencē uzsvēra, ka “Parex banka” bija jāpārņem un par šo rīcību viņš varot uzņemties pilnu atbildību.
Saudzē īpašniekus
Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka, glābjot “Parex banku”, no Latvijas ekonomikas uz nezināmu laiku ir izņemti aptuveni 674 miljoni latu, ko valsts var arī neatgūt. Pagājušā gada nogalē šo summu “Parex bankā” noguldīja uz dažām nedēļām. Naudu neatmaksāja, un naudas atmaksas datumu pārcēla uz jūliju un augustu. Ieguldītā summa, pēc VK aplēsēm, ir 37 procenti no plānotajiem nodokļu ieņēmumiem 2009. gada valsts budžetā. No tā visa līdz vasaras vidum valsts atpakaļ saņēmusi vien 50 miljonus latu un 9 miljonus eiro (6,3 miljoni latu).
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka jāpublisko visi valdības, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcībā esošie dokumenti. “Mēs nevaram noņemt slepenības statusu informācijai, kurai to ir uzlikusi kāda cita institūcija, tomēr slepenības statuss informācijai ir jānoņem, lai sabiedrība varētu pati iepazīties un izvērtēt bankas pārņemšanas procesa godīgumu,” uzskata I.Sudraba. Tālaika finanšu ministrs Atis Slakteris publiski ir atzinis, ka, viņaprāt, nekad netiks publiskoti visi ar bankas pārņemšanu saistītie līgumi. Jautāts, kāpēc bankas akcionāri tika saudzēti, viņš atbildēja, ka viņiem bija nosacījumi un bijusi izvēle – piekrist vai nepiekrist. Laikraksts “Diena” vēsta, ka sarunu laikā bijis noteikts politisks uzstādījums, ka jāsaudzē V. Kargins un V.Krasovickis, jo ticis apgalvots, ka šie “vīri kādu dienu noderēšot”.
Ducis gribētāju
“Parex” dibinātāji atkal būtu gatavi pārņemt bankas vadību, atsaucoties uz V.Krasovicka teikto intervijā radio “Baltkom 93,9”, raksta LETA. V.Zatlers izteicies: ja kāds ir gatavs maksāt cenu, kas līdzvērtīga valsts ieguldījumu apmēram – miljardam latu –, banku varētu pārdot kaut šodien. “Parex bankas” valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis paudis, ka banka varētu tikt pārdota gada laikā. LTV1 raidījumā “100. pants” Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs atzina, ka ir apmēram ducis gribētāju pirkt banku. Viņš atbalstot pārdošanu arī par mazāku summu, nekā bankas glābšanā ieguldījusi Latvijas valsts.
Uzziņai:
Valsts kontroles ziņojuma pilnu versiju var izlasīt mājaslapā www.lrvk.gov.lv.
