Gulbenē pašvaldībai piederošās dzīvojamās ēkas privatizācijai nodotas jau pagājušā gada beigās simts procentu apmērā.
Gulbenē pašvaldībai piederošās dzīvojamās ēkas privatizācijai nodotas jau pagājušā gada beigās simts procentu apmērā. Dzīvokļus īpašumā ieguvuši 62 procenti pilsētas iedzīvotāju.
“Vēl ir palikušas deviņas mājas, jo tām pieteikušies īpašnieki un kārto dokumentus īpašuma tiesību atgūšanai,” “Dzirksteli” informē Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas Gulbenes rajona pārstāve Valentīna Berģe.
Gulbenes rajonā privatizācijai ir piedāvāti 95 procenti no pašvaldībām piederošo dzīvojamo māju skaita. B.Berģe atzīst, ka vismazāk šinī jomā ir paveicis Līgo pagasts.
“Privatizācijai nodota tikai viena viendzīvokļa māja. Tas izdarīts, pateicoties iedzīvotāju aktivitātei. Līgo pagastā pārsvarā ir vairāk tādu ēku, kas saņemtas par pajām,” saka rajona pārstāve.
I.Berģe pārliecinājusies, ka pagastos īrnieki dzīvokļus vēlas privatizēt mazāk nekā pilsētā. “Manuprāt, tas ir tāpēc, ka laukos cilvēki ir pārdevuši sertifikātus, bet tagad nav naudas, lai tos nopirktu. Dzīvokļa privatizācijas process nenozīmē to privatizēt un iegūt pirkuma līgumu. Ir jāveic arī citas funkcijas, kamēr īpašumu reģistrē zemesgrāmatā,” saka I.Berģe.
Rajona pārstāve uzskata, ka problēmas radīs 1999.gada 16.decembra grozījumi “Likumā par privatizāciju”, kas stājās spēka 2000.gada 1.janvārī. “Būtiski, ka tika noteikts privatizācijas termiņš, kādā iesniedzami privatizācijas dokumenti pēc tam, kad māja nodota privatizācijai. Tas ir šā gada 1.novembris,” skaidro V.Berģe. Ja ir ēkas, kas vēl nav sagatavotas privatizācijai, tad var iesniegt pieteikumu to paātrinātai privatizācijai.
Laukos par dzīvokļu īpašniekiem kļuvuši 20 procenti īrnieku, bet tur, kur tas nav noticis, iedzīvotāji interesējas par to, cik vajadzēs maksāt par dzīvokļa apsaimniekošanu.
“Gulbenes rajonā privatizācijai nodota 81 valsts māja. Tās pārņēmusi Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija un nodevusi apsaimniekotājai firmai, kas sagatavo šīs ēkas privatizācijai. Prognozes liecina, ka visas valsts mājas privatizācijai nodot nepaspēs.
“Pārsvarā tās ir mežniecību un dzelzceļa mājas, ko apsaimniekotājiem nodeva ievērojami vēlāk nekā citus valsts objektus. Tas satraucis šo māju īrniekus, jo viņi līdz šā gada beigām var privatizēt par sertifikātiem, bet to pagarinājuma nebūs,” saka V.Berģe.
