Naturalizācijas pārvaldes Rēzeknes reģionālās nodaļas Gulbenes filiālē kopš gada sākuma saņemti tikai septiņi iesniegumi, kuros nepilsoņi izteikuši vēlmi iegūt Latvijas pilsonību naturalizējoties.
Naturalizācijas pārvaldes Rēzeknes reģionālās nodaļas Gulbenes filiālē kopš gada sākuma saņemti tikai septiņi iesniegumi, kuros nepilsoņi izteikuši vēlmi iegūt Latvijas pilsonību naturalizējoties. Tas ir sliktākais rādītājs reģionālajā nodaļā.
“Veiktā aptauja pierādīja, ka lielāko daļu Gulbenē dzīvojošo nepilsoņu šis jautājums neinteresē. To pierādīja aptaujas rezultāti, kur atbildēt lūdzām 344 nepilsoņus. 34 procenti par pilsonības iegūšanu naturalizējoties nav domājuši, bet 17 procenti to nevēlas, tāpēc aicinām būt aktīvākiem un kļūt par valsts pilsoņiem,” saka Rēzeknes reģionālās nodaļas Gulbenes filiāles vadītājs Jānis Svikša.
Kopumā reģionālajā nodaļā saņemti 188 iesniegumi. No tiem septiņi Gulbenes nodaļā. J.Svikša stāsta, ka nepilsoņi zvanot un interesējoties par naturalizāciju, bet diemžēl martā, aprīlī un maijā nav saņemts neviens iesniegums.
“Esam saņēmuši trīs iesniegumus no iedzīvotājiem vecumā no 51 līdz 60 gadiem, divus – no 18 līdz 30 gadiem, pa vienam iesniegumam vecumā no 41 līdz 50 un virs 60 gadiem. Naturalizēties vēlējās piecas sievietes un divi vīrieši. Trīs no viņiem ir krievi, trīs ukraiņi un viens baltkrievs. Četriem pretendentiem, kas vēlējās iegūt Latvijas pilsonību, ir vidējā izglītība, diviem – augstākā, bet vienam – pamatskolas izglītība,” informē J.Svikša.
Gulbenes filiāles vadītājs domā, ka sākotnēji nepilsoņus biedējusi valsts nodeva – 30 lati, ko pilnā apmērā maksājuši četri pilsonības pretendenti, bet samazināto nodevu – trīs latus – maksājuši trīs.
“Lai varētu maksāt samazināto nodevu, ir jābūt izziņai, kas apliecina trūcīgās personas statusu. Tas radīja problēmas, jo pilsētniekiem šīs izziņas izsniedza nelabprāt. Pagastos tās saņemt bija vienkāršāk. Ministru kabinets izstrādājis izmaiņas par valsts nodevas apjomu,” skaidro J.Svikša. Šobrīd valsts pamatnodeva ir samazināta līdz 20 latiem. Pensionāriem, studentiem un skolēniem tā ir desmit lati. Noteiktas vairākas iedzīvotāju kategorijas, kam nodeva ir trīs lati. Piemēram, bezdarbniekiem, kas ir oficiāli reģistrējušies, daudzbērnu ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērnu. Trūcīgās personas statusa vietā ir izmaiņas, saistītas ar minimālo darba algu. Ja pilsonības pretendentam trīs pēdējos mēnešus pirms naturalizācijas minimālā darba alga ir tikai 38,23 lati vai mazāk, tad nodeva jāmaksā trīs latu apmērā.
“Tas nozīmē, ka paplašinās pretendentu loks, kam ir iespēja maksāt mazāku valsts noteikto nodevu, tādējādi nevajag rakstīt iesniegumu Naturalizācijas pārvaldes priekšniekam, kā bija līdz šim, kad cilvēkam bija piešķirts trūcīgās personas statuss,” stāsta J.Svikša.
