Pagājušajā nedēļā atgriezos no starptautiskā tautas deju un mūzikas festivāla “Eiropiāde”, kur no 9. līdz 19.jūlijam biju kopā ar “Ratiņa” dejotājiem, kuri daudzus gadus piedalās šajā festivālā un ir iepazinuši jau visu Eiropu. Es savukārt šajā festivālā piedalījos pirmo reizi. Šajā reizē festivāls notika nelielā Itālijas pilsētā Padovā. Mēs sniedzām vairākus ielu koncertus, piedalījāmies atklāšanas koncertā, gājienā un noslēguma koncertā. Šis ir kolosāls pasākums, tieši tādēļ “Ratiņš” to jau kuro gadu pēc kārtas arī labprāt apmeklē. Tā ir lieliska iespēja iepazīt citu tautu kultūru, tradīcijas. Tā ir iespēja komunicēt ar citu tautu pārstāvjiem, pie reizes mācīties arī svešvalodas, mācīties sazināties un saprasties kaut vai bez vārdiem. Katru dienu taču arī nevar dzirdēt citu tautu mūziku, redzēt deju soļus un tautu tērpus, bet mums šāda iespēja bija. Ielu koncertos ļoti sadraudzējāmies ar citiem kolektīviem. Mēs viņiem mācījām savus deju soļus un viņi mums savus – tā bija ļoti aizkustinoša sajūta, ka vari dejot vienā deju solī ar citu tautu dejotājiem. Arī itāļi bija ļoti viesmīlīgi un radīja sajūtu, ka viesi ir gaidīti. Tiešām priecājos, ka varēju piedalīties šajā festivālā. Patīkami, ka bija iespēja baudīt arī vasaras saulaino un karsto laiku. Mums tur bija plus 37 grādi. Un mēs vēl arī uzstādījām rekordu, nostaigājot tautas tērpos 12 stundas. Arī Dziesmu un deju svētku dalībnieki Latvijā parasti pavada ilgas stundas tautas tērpos, bet vai tās ir bijušas tik ilgas stundas – mēs nevarējām atcerēties. Pēc šī pārbaudījuma bijām priecīgi atgriezties viesnīcā, jo tur mūs gaidīja termālais baseins un tajā mēs to visu ātri aizmirsām. Nākamais festivāls notiks Vācijā. Domāju, ka “Ratiņš” turpinās tradīciju piedalīties tajā un arī es brauktu vēl uz “Eiropiādi”.
