Gulbenieši, kuri jau vairākus gadus pēc kārtas rudens pusē mēro aptuveni pustūkstoti kilometru, lai Kurzemes pusē jūrā makšķerētu butes, ar šo “kaiti paspējuši inficēt” arī tos, kas līdz šim to nav darījuši.
Vīri apvienojas grupās, apmainās pieredzē, cītīgi lasa internetā informāciju par to, kā kurā vietā ķeras butes, līkņā, lasot zemes tārpus, pārbauda atsvarus, salūko caurules makšķerkātu nostiprināšanai jūrmalas smiltīs. Makšķerniekiem nodibinājušies draudzīgi kontakti ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri visprecīzāk ziņo par lielajiem lomiem vai tukšajām dienām.
Tas ir interesanti
Pirmo reizi makšķerēt butes devās arī gulbenietis Juris Kuzņecovs. “Man patika, gribu un noteikti braukšu vēl. Mani tāpat kā katru latvieti saviļņo Daugava un jūra, tāpēc arī bušu makšķerēšana šķiet pavisam citādāka nekā brekšu lomi Igaunijas upēs. Bez tam butes ir arī ļoti garšīgas zivis,” atzīst Juris. To pēc pirmās reizes par interesantu atzinis arī otrs šā vārda īpašnieks gulbenietis Juris Slaucītājs. Viņš pat iegādājies speciālu sistēmu pavadas nostiprināšanai. Šīs sistēma neļauj pavadai sapīties ar pamata makšķerauklu.
Pārāk tālu
Gulbenietis Jānis Auzāns apņēmies turpmāk braukt butes makšķerēt uz divām dienām, jo līdz jūrai ceļš tomēr esot pārāk tāls un nogurdinošs, īpaši, ja pašam jāsēžas pie automašīnas stūres. Pirmajā reizē viņš kopā ar draugiem braucis līdz Kolkai un pat vēl tālāk uz Ventspils pusi. “Pirmajā vietā četru stundu laikā kopā pa visiem tikām pie vienas mazas butes. Arī jūra bija mierīga un īpašas emocijas neraisīja. Pārbraucot uz otru vietu, dienas otrajā pusē sacēlās pamatīgs vējš, jūrā – kārtīgi viļņi. Tas bija ko vērts!” atzīst J.Auzāns. Gulbenieši butes brauc lūkot ne tikai uz Kolku, bet arī uz Jūrkalni, Ovišiem, Lūžņu, Miķeļbāku un citviet.
Pazaudē makšķeri
Makšķerniekam gulbenietim Imantam Ilgažam, kurš butes brauc makšķerēt jau trešo gadu, pat nācies atvadīties no makšķeres. Vietējie zinājuši teikt, ka tā gadoties itin bieži.
“Bijām aizbraukuši uz Jūrkalni. Kamēr pārlūkoju otru makšķeri, ieraudzīju, ka pirmā jau aizvilkta tik tālu prom no krasta, ka ar garajiem zābakiem līdz tai neaizbrist, arī ar otru makšķerkātu neaizsniegt. Jūrkalnes iedzīvotājs Jānis stāstīja, ka vainīga būšot bijusi menca, jo lasis ejot vairāk gar krastu. Nekas cits neatliks, kā pirkt jaunu makšķerkātu,” saka I.Ilgažs.
