Ir iecere izstrādāt pirmslaulību mācību programmu pāriem, kuri gatavojas reģistrēt laulību dzimtsarakstu nodaļā
Ilgvars Matīss, Gulbenes luterāņu mācītājs
Tā nebūtu nekāda garantija pasargāšanai no šķiršanās, tomēr kursos būtu jāapgūst pamati, kā kopt un sargāt savu laulību, kā labāk izprast otru, kā un cik daudz laika atrast otram. Sazināšanās māksla – kā runāt un klausīties efektīvāk. Kā iemācīties piedot un kā atvainoties otram, kā cīnīties pret kārdinājumiem attiecībā uz ārlaulību attiecībām. Kā vienmēr iestāties par otru un būt sava laulātā drauga karstākajam ,,fanam’’, kā risināt konfliktus. Kā izrādīt mīlestību, kā izbēgt no rutīnas. Šie būtu tie jautājumi, kas būtu jāpārrunā šādos kursos. Tā nav garantija pret šķiršanos, tomēr, ja ir kaut vai niecīgākā iespēja, ka šādu jautājumu apgūšana palīdzētu veidot veselīgu laulību, tad to ir vērts apgūt. Ja kaut vai viens no visiem laulātiem pāriem neaizbēgs pie radušajām problēmām no savas laulības tādēļ, ka būs dzirdējis šo kursu, tad tas ir to vērts. Mūsu valsts būs tik stipra, cik stipras būs ģimenes. Jo mēs nopietnāk attiecamies pret savu ģimeni, jo vairāk svētības būs arī visam pārējam. Ja mēs savā dzīvē ģimeni nostādām kā kaut ko mazsvarīgu, tad arī viss pārējais no tā cietīs. Laulība ir to vērta, lai par to runātu, domātu, sargātu un par to cīnītos. Un pat ja nespējam ar laulāto draugu tikt paši galā ar savām laulības problēmām, tad jāatceras – labāk meklēt palīdzību, nevis padoties.Laulība vai nu ir, vai nav. Nav tāda termina kā ,,nereģistrēta laulība’’. Ļoti vienkārši: ja kopdzīve nav reģistrēta, tā nav laulība, bet tikai draudzēšanās, bez noteikta statusa un stabilitātes, bez juridiskā pamata, bez atbildības otra cilvēka un sabiedrības priekšā. Un šeit arī varam uzdot sev jautājumu: vai mani apmierina tas, ka otrs cilvēks mani pat pēc daudziem kopdzīves gadiem vēl stāda citiem priekšā kā savu draugu, draudzeni vai par mūsu kopīgā bērna tēvu, māti, nevis vīru, sievu? Vai bērnam būs lielāka drošības sajūta mājās, ja par viņu rūpējas vīrs un sieva vai arī draugs un draudzene? Tie būsiet jūs, vecāki, kas, pirmkārt, veidos bērna priekšstatu un paraugu par laulības dzīvi.
Ļoti bieži dzirdu atrunāšanos, ka jāsakrāj mājai, mašīnai, lepnām kāzām, un tad gan apprecēsimies. Var jau būt, ka kāds tā patiešām domā, bet visbiežāk tās ir atrunas un iemesls ir cits. Kurš teicis, ka visam tam patiešām izdosies sakrāt un to iegādāties? Var gadīties arī tā, ka nākotnē situācija būs tieši sliktāka nekā šobrīd. Un galu galā – vai tad jūsu laulības pamats būs šīs te materiālās lietas un dārgas kāzas, nevis mīlestība? Otrkārt, tā ir izvairīšanās no atbildības. Dzīvošana nereģistrētā kopdzīvē tev neuzliek nekādu atbildību. Tu neesi otram neko solījis Dieva priekšā, tu neesi neko parakstījis, kā arī nekas tev nav juridiski kopīgs. Jebkurā brīdī tu vari ,,pacelt cepuri’’ un iet, kur vēlies. Nav nopietna iemesla cīnīties pret kādām lielākām problēmām. Treškārt, tas ir mīlestības trūkums. Mīlestību cilvēks izrāda dažādos veidos, un viens no tiem ir arī apliecinot to ar savu solījumu un parakstu, ka apstiprina, ka tavi nolūki attiecībā uz šo otru cilvēku ir patiešām nopietni un paredzēti visam mūžam. Laulībai ir jābūt izturīgam cietoksnim, kas var pārvarēt visādus uzbrukumus. Šis cietoksnis ir jāceļ ar mīlestību. Ja mīlestības pietrūkst, tad cietoksnis (laulība) tā arī netiek sākts celt. Ceturtkārt, visi dzīvo kopā tāpat, tas ir mūsdienīgi. Kādēļ man pret to attiekties citādāk, ja man apkārtējie to neuztver kā kaut ko patiešām vērtīgu.
Daiga Ritmane, lejasciemiete
Domāju, ka šādas mācības nav nepieciešamas, jo mūsdienu tehnoloģijas laikmetā visu nepieciešamo informāciju var iegūt internetā. Kas attiecas uz atbildību, tas ir atkarīgs no audzināšanas katrā ģimenē individuāli. Šodien, lai veidotu ģimeni, radītu bērnus, ir vajadzīga liela uzdrīkstēšanas, kā arī ļoti svarīgs ir finansiālais aspekts, tādēļ pāri izvēlas dzīvot nereģistrētā laulībā. Piespiest iet uz šādām mācībām arī nevar, jo tā ir katra individuāla darīšana. Nedomāju, ka ar šādu mācību palīdzību mūsu valstī būs vairāk reģistrētu laulību. Valstī kopumā jāuzlabo dzīves līmenis, lai nebūtu gados jauniem cilvēkiem jābrauc prom no valsts. No kurienes tad radīsies šīs ģimenes? Katrā ziņā, manuprāt, reģistrētā laulībā dzīvot ir labāk, jo jūties drošāk un atbildīgāk gan par bērniem, gan savu otro pusīti.
Vivita Ķepse, kāzu muzeja vadītāja
Neesmu tajā iedziļinājusies, bet esmu par šo ieceri dzirdējusi. Tie, kas gribēs precēties, man šķiet, ir visu pārdomājuši, un ko tad šajās mācībās mācīs? Izskatīs laulības zemūdens akmeņus? Vai vajag, lai mazāk precas? Kāda ir šo mācību doma? Ko ar to grib panākt? Vai tad apzinīgāk precēsies? Citam tas varbūt būs tikai ķeksīša pēc tikai tāpēc, ka šīs mācības būs jāiziet. Būtu izdomājuši kaut ko labāku, kā, piemēram, veicināt attiecību sakārtošanu, bet ne jau ar mācībām. Un ja vēl mācības ievieš kā obligātas, tas pat var aizbiedēt daļu no tiem, kas grib precēties. Domāju, ka tiem pāriem, kas nereģistrē laulību, iemesli ir dažādi. Tie, kuri nav iedziļinājušies, to uzskata tikai par papīru noformēšanu. Citi varbūt materiālu apstākļu dēļ, vēl citi varbūt grib pieslīpēties cits citam. Ir tādi, kas sarakstās pēc 20 gadiem. Katram savs iemesls, kāpēc tieši tā rīkojas. Manuprāt, būtu jāceļ ģimenes prestižs.
