Sestdien, 30.jūnijā, pulksten 19.00 Stāmerienā, laukumā pie viesu nama “Sonāte”, pagasta jauniešu deju kopa “Poga” svinēs savas pastāvēšanas 15.dzimšanas dienu. Jubilejas koncertā tiks izdejotas jaunākās dejas, kā arī atsaukts atmiņā agrāko gadu repertuārs, kurā ir daudz kolektīvam ļoti mīļu deju.
Jubilejas koncertā līdz ar “Pogu” piedalīsies arī tās draugi – jauniešu deju kopa “Litenietis”, jauniešu deju kopa “Katlakalns” no Ķekavas novada, ko vada bijušais stāmerenietis Agris Vīksniņš, kā arī vidējās paaudzes deju kopa “Savieši” no Katlakalna. No Līvāniem ciemos atbrauks deju kopa “Silava”, no Rīgas – deju kopa ”Zalktis”.
15 gadu laikā kolektīvā dejotāji ir nomainījuši cits citu, ir gājuši un atkal atgriezušies, ir apprecējušies un nodibinājuši ģimenes, ir pabeiguši skolas, tomēr pāri visam, ko saucam par dzīvi, “Pogas” dejotājus saista dejas mīlestība, kas neļauj palikt mājās, zinot, ka jādodas uz kārtējo mēģinājumu vai koncertu, kas liek pārvarēt satraukumu pirms uzstāšanās un liek uzbangot priekam par veiksmi.
Bija laiks, kad Stāmerienā nebija deju kolektīva. Šķita, tā tur nebūs nekad, bet, redzot, cik pagastā ir daudz jauniešu, kuri tautiskās dejas dejojuši, mācoties Stāmerienas pamatskolā, toreizējā pagasta kultūras dzīves vadītāja Rūta Borodkina apņēmīgi bildusi, ka pagastā ir jābūt jauniešu deju kolektīvam. Viņas apņēmību atbalstījusi arī “Pogas” pirmā un vienīgā vadītāja līdz pat šim koncertam Zaiga Mangusa. Jau pirmajos mēģinājumos viņa dejotājiem izvirzījusi augstu mērķi – rajona deju skatē dejot tā, lai tiktu izcīnītas tiesības piedalīties 2008.gada lielajos Dziesmu un deju svētkos. Joprojām vadītāja nenoliedz, ka “Pogas” dejotāji prot saņemties tad, kad tas ir visvairāk vajadzīgs, ka kolektīvā savulaik ir izveidojies un joprojām saglabājies stabils kodols, kas gluži kā magnēts piesaista jaunus dejotājus.
Zaiga Mangusa nenoliedz, ka ir grūti šķirties no labiem dejotājiem, jo viņi dodas gan mācīties, gan atrod darbu, tāpēc nav viegli rast laiku, lai ik nedēļas nogali atbraukt uz mēģinājumiem. Tomēr ikviena mākslinieciskās pašdarbības kolektīva snieguma kvalitāte ir atkarīga no mēģinājumos ieguldītā darba. Ja tikai viens vai pāris dejotāji neierodas uz mēģinājumu, tas atsaucas uz visu kolektīvu. Z.Mangusa ir pārliecināta, ka dejot var iemācīt katru, bet, lai labi dejotu, tomēr ir vajadzīgs dabas dots talants, par ko liecina ķermeņa plastika, kustību un dejas izjūta.
Tāds piemīt arī Artai Slicai, kurai “Poga” ir pirmais kolektīvs, kurā viņa guvusi ne tikai pirmo skatuvisko pieredzi, bet arī sākusi īstenot savu profesionālo izaugsmi. ”Tagad es Rīgā strādāju par deju skolotāju, jo tikko ieguvu atkal jaunu diplomu. Vadu Teikas vidusskolas deju kolektīvu “Skabardzēni” kopā ar horeogrāfi Artu Melnalksni. Pati dejoju deju kopā “Zalktis”. Rīgā dejotājiem salīdzinoši ir augstākas prasības, arī mēģinājumi notiek biežāk. Kam patīk dejot, tie vienlīdz labi dejo kā Rīgā, tā laukos, kas grib slinkot, tie slinko visur,” uzskata jaunā deju pedagoģe.
Bez kurioziem neiztiek
Piecpadsmit gadu laikā kolektīvā atgadījušies arī dažādi kuriozi un smieklīgi atgadījumi, kas tiek atsaukti atmiņā, svinot kopīgas dzimšanas dienas, kopīgi atpūšoties vai mērojot garāku ceļu uz kārtējā koncerta norises vietu. Piemēram, braucot dejot uz Katlakalnu Ķekavas novadā, Melturos dejotāji pieprasījuši “zaļo pieturu”. Tā kā diena bijusi mežonīgi karsta, arī autobusā nebijis ko elpot, puiši prātojuši, kā atveldzēties. Mežā aiz tualetēm Raivis un Mareks uzgājuši ūdens šļūtenes un tūlīt likuši tās lietā, būdami priecīgi par iespēju mazliet atveldzēties. Viss jau būtu bijis labi, ja vien pa tām neplūstu kanalizācijas ūdens. Visu turpmāko ceļu līdz pat Rīgai pie autobusa jumta lūkas tika žāvēti smirdīgi T – krekli. Aromāts autobusā bijis “nāvīgi” slikts. “Pogas” dejotājiem prātā labi palikusi arī Igaunija, kur dejotājus pie sevis izmitinājis kāds igauņu kungs. Saimnieks viesiem uzsaucis pirti un vieglu alu, lai gan puiši jau paspējuši nopirkt krietni stiprāku alu. Viņš bijis ārkārtīgi izbrīnīts, kā var dzert stipru alu, karsēties pirtī un vēl dejot. “Pogas“ prezidente A.Slica atsauc atmiņā kādu koncertu Kalnienā. “Pirms koncerta man pateica, ka mans deju partneris neieradīsies. Sākās deja “Mugurdancis”, kur man bija jādejo vienai pašai. Koncertu skatīties bija atnācis arī brālis Raivis. Redzot, ka es dejoju viena, viņš bez visa tautas tērpa stājās mana partnera vietā. Visas dejas laikā raudāju, jo ļoti lepojos ar savu brāli, ka viņš tā rīkojās. Tas bija ārkārtīgi aizkustinošs brīdis. Raivis joprojām dejo “Pogā”,” stāsta A.Slica.
Viņi ir lieli entuziasti
Pasaulē vislabākais pogošanas meistars ir Karlsons, un arī galvenā poga ir viņam, tāpēc uz jubilejas koncertu solījies ierasties arī viņš kopā ar Brālīti un Bokas kundzi, lai raudzītu, kas viņu grib pārspēt. Par to ar omulīgo vīriņu vienojusies pasākuma režisore, Stāmerienas tautas nama vadītāja Gaida Vīksniņa. “Es ļoti apbrīnoju “Pogas” dejotājus. Lai arī savu reizi kolektīva vadītājai Zaigai iznāk ar viņiem pastrīdēties, vienalga viņi ir apbrīnas vērti, jo jebkurā gadījumā uz koncertu prot saņemties. Viņi ir ļoti lieli entuziasti,” saka G.Vīksniņa. Viņa pauž gandarījumu, ka “Pogā” ir dejojušas pat vairākas ģimenes, piemēram, Daiga Alsberga, viņas dēls un meita, Vīksniņu, Ošu, Slicu, Berģu, Podziņu, Boku, Kravaļu ģimenes visi bērni un vēl daudzi citi. Kolektīva otrajā pastāvēšanas gadā kopīgi izraudzīts arī tā nosaukums, kura galvenā idejas autore ir Z.Mangusa. Ja Stāmerienā ir Pogas ezers, savulaik darbojies “Pogas” krogs, kolektīvā dejo māsas Podziņas, ja poga ir apaļa kā saule debesīs un kā aplis dejā, kāpēc lai nebūtu “Poga”? Azarts, prieks un jaunība – tas viss ir “Pogai” piederošs.
