Iepazīstieties! 7.Saeimas deputāts, Tautas partijas pārstāvis Māris Vītols.
Iepazīstieties! 7.Saeimas deputāts, Tautas partijas pārstāvis Māris Vītols.
Sarunā deputāts vairākkārt akcentēja izglītības nozīmi. “Mīts, ka ar mūža sākumā iegūtu izglītību pietiek, šodien ir sagruvis. Cilvēkam nemitīgi jāmācās. Līdz šim par analfabētu uzskatīja cilvēku, kas nepazina burtus, bet 21.gadsimtā par analfabētu uzskatīs cilvēku, kas nevēlēsies mācīties. Latvijas lielākā bagātība ir izglītoti cilvēki,” uzskata Māris Vītols.
Nebaidās paust viedokli
Par būtiskāko ieguldījumu politiķa darbā Māris Vītols uzskata iespēju tikties ar skolu pedagogiem un skolēniem. Viņš ir pārliecināts, ka izglītības nozare nav tā, ko iespējams vadīt, sēžot ministrijā aiz rakstāmgalda un šķirstot dokumentus. “Jo biežāk Izglītības ministrijas speciālisti apmeklēs skolas, jo pareizākus lēmumus pieņems. Diemžēl Rīgā pietrūkst informācijas par patieso ainu Latvijas skolās,” saka M.Vītols. Pēc viņa domām, būtiski, lai cilvēki jebkurā auditorijā uzdrošinātos jautāt. “Ja, tiekoties ar skolēniem, klasē valda klusums, tas liecina par skolotāju darba stilu. Bērni nav atraisīti un baidās paust savu viedokli. Citādāk ir tad, ja jautājums seko jautājumam. Tas vieš cerības, ka izdosies likvidēt plaisu, kas izveidojusies starp valsts vadītājiem un sabiedrību, ” uzskata M.Vītols.
Politikā – vairāk jaunu cilvēku
Politikā ikviens skaitlis ir relatīvs. M.Vītols šo aksiomu pierāda ar konkrētu piemēru. “Trīs mati uz galvas. Tas ir daudz vai maz? Maz. Bet trīs mati zupas šķīvī? Dažādas politiskās partijas agrāk tikai vārdos apgalvoja, ka vēlas redzēt darbojamies jaunus cilvēkus. Tas bija uzdevums: jaunam cilvēkam būt partijā. Tagad partijas kļuvušas atvērtākas un apzinās, ka jauniem cilvēkiem ir vienota kopīgas perspektīvas izjūta. Viņi spēj raudzīties desmit gadu uz priekšu,” uzskata M.Vītols.
Strādā, lai varētu studēt
Students un darbinieks vienā personā ir augstskolām raksturīgs piemērs. Studenti spiesti strādāt, jo viņu materiālais nodrošinājums ir pieticīgs. M.Vītols uzskata, ka tas negatīvi ietekmē augstākās izglītības kvalitāti, jo jauniešu uzmanība galvenokārt pievērsta darbam. “Tāpēc ir sagatavoti Ministru kabineta noteikumi par studentu sociālo kreditēšanu, kas nosaka, ka sekmīgs students, kas apgūst valsts akreditētās studiju programmas, saņem sociālo aizdevumu. Tā domāta nevis studiju maksai, bet uzturlīdzekļiem. Tādējādi valdība minimāli nodrošina sociālo atbalstu studentiem. Ja students pēc augstskolas beigšanas strādā izvēlētajā profesijā vai beidzis augstskolu ar ļoti labām sekmēm, valsts sociālo kredītu atmaksā viņa vietā,” skaidro M.Vītols.
Jāatbrīvojas no korupcijas
“Valstij jākontrolē finansu līdzekļu izlietojums augstskolās. Divu gadu laikā ir atklāti būtiski likumpārkāpumi naudas līdzekļu nelikumīgā izšķērdēšanā valsts augstākajās mācību iestādēs. Piemērs tam ir Aviācijas universitāte. Tā bankrotēja pusotra gada laikā. Īpašums ieķīlāts dažādās bankās, nav maksāti nodokļi par augstskolas darbiniekiem. Konflikts izveidojies arī Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskolā. Tās studenti iebilst, ka slēptā veidā noteikta mācību maksa. Nav skaidrs šo līdzekļu izlietojums. Saeima izskata likumu par augstskolām. Turpmāk valsts slēgs līgumu ar katru augstskolu un līdzekļus tām pārskaitīs atbilstoši līguma nosacījumiem,” stāsta M.Vītols. Viņš atzīst, ka augstskolās negodīgi vērtē iestājeksāmenu konkursa rezultātus. Grupās par valsts budžeta līdzekļiem neiekļūst studenti ar labākām zināšanām, bet tie, kuru vecākiem ir pazīšanās. Arī studenti nenoliedz faktu, ka, lai iekļūtu studiju budžeta grupā, ir jāmaksā. Tā uzskatāma par slēptu korupciju, no kuras jāatbrīvojas, jo visvairāk cieš reģiona pilsētu jaunieši. Lai tā nenotiktu, M.Vītols iesaka atteikties no iestājeksāmeniem augstskolās, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem vidusskolās.
Vai godīgi strādāt ir izdevīgi?
Daļa sabiedrības uzskata, ka godīgs darbs cilvēkam ir neizdevīgs. No negodīgas konkurences cieš godīgi uzņēmēji. Diemžēl priekšrocības gūst uzņēmēji, kas dažādi cenšas “apiet” valsts likumus, realizē negodīgu nodokļu politiku, tirgojas ar kontrabandas precēm. M.Vītols domā, ka valstī ir pastiprinājusies cīņa ar “melnā” biznesa pārstāvjiem. “Ja valsts nespēj panākt, ka negodīgu rīcību soda, tad nevar cerēt uz budžeta ieņēmumiem. Apkarojot kontrabandu, kam pēdējā gadā pievērsta liela uzmanība, iespējams palīdzēt godīgiem uzņēmējiem cīnīties pret negodīgu uzņēmēju darbību,” saka M.Vītols. Viņš atzīst, ka valstī ir objektīvi iemesli, kāpēc nodokļus iespējams nemaksāt, un tie ir pārāk augsti. Deputāts min sociālās apdrošināšanas nodokli, kas ir augstākais Baltijas valstīs, tāpēc Latvijā darba devējam darbaspēks maksā vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā. “Mums ir jādara viss, lai samazinātu sociālās apdrošināšanas iemaksas un atbrīvotu uzņēmējus no lieliem maksājumiem. Jo mazākas būs nodokļu likmes, jo vairāk būs godīgu uzņēmēju,” uzskata M.Vītols.
Jālepojas un jāatzīst kļūdas
“Mums jālepojas ar to, ko esam sasnieguši, un jāatzīst kļūdas, ko ir pieļāvuši politiķi. Diemžēl par viņu kļūdām maksā sabiedrība. Par lielāko kļūdu uzskatu grozījumus “Likumā par pensijām”, ko noteica Andra Šķēles valdīšanas laikā. Šis lēmums bija sasteigts, bez ekonomiska pamatojuma. Galvenais, lai tieši politiķi spētu atzīt kļūdas. Ja viņi to nespēj, tad ir bīstami, strādājot jebkurā profesijā. Par cilvēku, kas pamatotu kritiku uztver pozitīvi, apgalvo, ka viņš ir spēcīga personība. M.Vītols uzskata, ka kritika liek objektīvāk izvērtēt kļūdas, jo cilvēku, kas nekļūdās – nav.
Politika nav nejaušs gadījums
Māris Vītols ar politiku ir uz tu. “Vidusskolas gados aktīvi darbojos Tautas frontes jauniešu organizācijā. Radās interese par valsts pārvaldes principiem un sapratne, ka politikā ir jāstrādā cilvēkiem ar atbilstošu izglītību un profesionālām iemaņām. Politika nevar būt tikai nejaušs gadījums. Tā ir darbs,” viņš saka. Tautas partiju par savējo M.Vītols sauc tādēļ, ka viņam simpatizē tās cilvēki, kas katru iedzīvotāju vēlas atbalstīt. “Viņi nav ienākuši politikā tikai atsēdēt laiku. Viņi strādā, tāpēc arī saņem dažādus pārmetumus. Piemēram, Andris Šķēle, kam vienmēr bijusi aktīva nostāja jebkurā jautājumā,” saka M.Vītols.
Dzīve nav tikai Saeima
Kad Mārim Vītolam vaicāja, ko viņš darīs, ja netiks ievēlēts Saeimā, deputāts atbildēja, ka dzīve neesot tikai Saeima. “Ir ekonomika un bizness. Es labprāt iesaistītos uzņēmējdarbībā, labprāt īstenotu dažādus investīcijas projektus, konsultētu nodokļu politikā. Darītu to, ko protu. Šobrīd esmu izvirzījis mērķi darīt visu, lai izdotos palielināt pedagogu darba algas, lai izvērstu uzņēmējdarbību, tādējādi samazinot bezdarba līmenim valstī, tātad arī Gulbenē. Man ir arī ģimene, kam jāatvēl iespējami vairāk laika. Deputāts nav tikai politiķis, bet arī cilvēks,” saka Māris Vītols.
Politikā ienācis 1995.gadā
23 gadu vecumā. 6. Saeimas deputātu vidū bijis jaunākais deputāts. Tagad viņam ir 28 gadi un politiskā karjera turpinās 7.Saeimā.
Bijis pirmais jaunizveidotās Latvijas Universitātes Politoloģijas fakultātes students. To absolvējis 1996.gadā. Studējis Vācijā un Taivānā.
Ir precējies. Ģimenē audzina dēlu Kārli.
