Vai jūtat, vai manāt – skan jau Saeimas priekšvēlēšanu zvani..? Patiesi, rodas vēlme tā taujāt, raugoties, kas notiek Rīgā un arī mūsu mazpilsētās.
Vai jūtat, vai manāt – skan jau Saeimas priekšvēlēšanu zvani..? Patiesi, rodas vēlme tā taujāt, raugoties, kas notiek Rīgā un arī mūsu mazpilsētās.
Nenoliedzami, politiķi ir palikuši “gudrāki” un nu savas priekšvēlēšanu aktivitātes sāk izvērst jau agrāk. Un gluži vai jābrīnās, kā divu nedēļu laikā diviem ietekmīgiem ministriem – nevis cita līmeņa politiķiem! – pēkšņi atrodas laiks apmeklēt mazpilsētu, atrādīt sevi un būt pat laikam parunāties ar šīs puses cilvēkiem. Nu kaut kā nerodas ticība, ka tas notiek nesavtības dēļ, bet gribētos, protams, ticēt tam, ka pēc šīm vizītēm arī mūsu mazpilsētas kaut ko iegūs.
Vēl viena vēsma, kas liecina par vēlēšanu tuvošanos, ir jaunu partiju dibināšanās, piemēram, pirms nepilnas nedēļas uz politiskās skatuves sevi ir pieteikuši partijas “Visu Latvijai” biedri, kas sevi dēvē par nacionālistiem un solās uz mūžīgiem laikiem latviešu tautai nodrošināt politisko varu savā valstī. Šīs partijas biedri ir nobažījušies, ka jau nākamajās Saeimas vēlēšanās latvieši var zaudēt politisko varu savā valstī, ja to pārņemtu Latvijai naidīgi, prokrieviski spēki. Politiskos plānus attīsta arī citi politiķi, domājot par pēc iespējas izdevīgākiem apvienošanās soļiem.
Šonedēļ televīzijā izskanēja ziņa, vai ārvalstīs strādājošie ietekmēs gaidāmo vēlēšanu rezultātus, jo šīs būs pirmās Saeimas vēlēšanas, kad tik daudz Latvijas pilsoņu uzturas ārvalstīs. Laikam jau politiķi sāk uztraukties par to, vai vēlētāju skaits būs pietiekams un vai ērtās vietas paši varēs paturēt arī turpmāk. Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš ir norādījis, ka uz katra kāpostu lauka, uz katra zemeņu lauka vai katrā sēņu fermā nevarēs izvietot vēlēšanu iecirkni, lai katram būtu tuvāk. Tāpēc pastāv iespēja, ka, piemēram, Īrijā būs tikai viens vēlēšanu iecirknis – Latvijas vēstniecībā. Ir gan apšaubāmi, vai tur esošajiem latviešiem būs tik spēcīgas pilsoniskās jūtas, lai pamestu darbu un dotos balsot, ņemot vērā apstākļus, ka viņi bijuši spiesti izbraukt no valsts, lai uzturētu ģimenes.
Latvijas pašvaldībām, dažādām to iestādēm laiks pirms vēlēšanām ir kā pļaujas laiks, jo ir cerība beidzot saņemt finansējumu no “dāsnajiem” politiķiem un to pārstāvētajām partijām savu vajadzību īstenošanai. Tas ir pozitīvi, tikai skumji, ka šāds lielais dāsnuma brīdis no politiķiem parādās reti, turklāt ne jau partiju, bet gan valsts nauda tiek dalīta… Bet līdz vēlēšanām vēl ir vairāk nekā pusgads. Gan jau pagūsim redzēt dažādas pirmsvēlēšanu atrakcijas, pēc kurām varbūt būs vēl grūtāk izdarīt savu vēlētāja izvēli.
