Gulbenes novada būvvaldes galvenā arhitekte Daila Putniņa Gulbenē strādā kopš 1979.gada. Par rajona galveno arhitekti viņa kļuva 1981.gadā. Tātad šajā amatā sākotnēji rajonā, bet tagad novadā D.Putniņa ir jau 30 gadus.
– Kas jums savā darbā liekas pats galvenais?
– Pirmkārt, ir svarīgi just un redzēt cilvēkos vēlmi uzlabot dzīves kvalitāti – realizēt savas būvniecības ieceres. Tas notiek par spīti krīzei. Pašlaik nenotiek tā, kā “treknajos gados”, kad reizēm likās – būvējam būvēšanas dēļ, lai tikai pārsteigtu citus. Tagad projekti tālāk tiek virzīti ar apdomu, kaut arī izmantojam Eiropas naudu. Ja patiešām kaut ko gribas realizēt, projekts tiek izdabūts cauri. Ja tas neizdodas vienreiz, izdodas nākamreiz. Man kā arhitektei ir svarīgi panākt, lai projekti, kuru virzība notiek caur novada būvvaldi, netiktu sasteigti. Kvalitāte ir svarīga. Vienkāršiem vārdiem runājot, sienu jau var nokrāsot arī, kā pagadās, bet cilvēkiem prieks būs tad, ja šis darbs būs paveikts ar ieinteresētību, domājot par pievilcīgu iznākumu. Tas laiks ir pagājis, kad samierinājāmies, ja objekts bija zem jumta un elektrība ievilkta. Gribas redzēt kaut ko vairāk, kaut ko īpašu! Šādu projektu nav daudz, bet tomēr trešdaļā gadījumu ir. Lielākoties viss ir atkarīgs no pasūtītāja. Protams, jo lielākas prasības, jo lielākas izmaksas. Taču tikai tā var sasniegt vēlamo efektu. Meklējot lētākos projektētājus, ne vienmēr izdosies sagaidīt veiksmīgu iznākumu. Iespaido arī tas, ka celtniekiem ir izteikta depresija, daudzas firmas, kas agrāk veiksmīgi darbojās, ir pazudušas.
Spriežot no pašvaldības pieredzes, lielā mērā projektu realizācijas kvalitāti ierobežo publiskā iepirkuma procedūra. Nosacījumi ir tādi, ka jāizvēlas lētākais variants. Lēta prece ir lēta. Tas visiem zināms. Pēc tam gala iznākumu nākas uzlabot.
– Diemžēl realizēto projektu kvalitāte tiek kritizēta.
– Kritiskai pieejai nav ne vainas! Vienmēr ir jātiecas uz vislabāko rezultātu. Taču teorija atšķiras no prakses. Mēdz būt tā, ka kvalitāti ietekmē no mums neatkarīgi apstākļi. Pasūtītāja vaina vienmēr ir vēlmē atrast lētus projektētājus, lēti realizēt ieceri par lētiem materiāliem.
– Runāsim konkrēti! Gulbenē plaisā asfalts pērn rekonstruētajās ielās.
– Viss ir atkarīgs no tā, cik pamatīgi ir izveidota ielas pamatne pirms asfalta liešanas. Jāņem vērā, ka Gulbenē augsne ir kūdraina. Pilsēta atrodas “bļodā” – zemā, dūņainā vietā. Tātad pirms ielas rekonstrukcijas augsne būtu jāņem ārā un jānomaina ar cietāku grunti. Ja tas nav izdarīts, kūdrainā augsne sasalstot un atlaižoties zem asfalta ”staigā”. Vai ievērojāt, cik pamatīgi Gulbenē savulaik noritēja “Statoil” degvielas uzpildes stacijas būvniecība? Būvbedre bija vai trīs metrus dziļa! Tik dziļā slānī tika izrakta un izņemta kūdrainā augsne. Būvbedre tika piebērta ar smilti. Doma bija viena – lai uzlietais asfalts neplaisātu. Tādi pamatīgi būvdarbi izmaksā ļoti dārgi. Ja tikpat pamatīgi mēs rekonstruētu pilsētas ielas, tās neplaisātu. Ja pašvaldībai ielu rekonstrukcijai būtu bijis tik daudz naudas, cik vēlētos, tad mēs katru ielu rekonstruētu teju no nulles punkta. Diemžēl ir jālāpās ar to pašu mazumiņu. Tajā pašā laikā satiksme uz pilsētas ielām ir pietiekami liela, segums jūt slodzi. Kustības intensitāte arī veicina to, ka brauktuves segums netur. Tāpēc ir tā, ka asfalts nav mūžīgs. Palaikam vienmēr būs jālabo. Tajā pašā laikā kopumā Gulbenē ielu stāvoklis ir krietni uzlabojies. To nevar noliegt.
– Kas jūs darbā iepriecina?
– Tagad ir fantastiskas iespējas būvniecības materiālu izvēlē! Padomju gados kaut vai krāsu izvēlē bijām ierobežoti starp baltu, brūnu, zilu, zaļu un dzeltenu. Kāds tur varēja būt fantāzijas lidojums? Bet gribas to! No pērn izstrādātajiem lielajiem projektiem, manuprāt, pats skaistākais ir veltīts Gulbenes Sarkanās pils atjaunošanai.
– Un kā ar Baltās pils rekonstrukcijas projektu?
– Tas ir tapšanas stadijā. Abas pilis šobrīd pretendē uz Eiropas naudu. Pašvaldība vēlas jau realizēt Sarkanās pils rekonstrukciju, savukārt Baltās pils īpašnieki – veikt projektēšanu. Vai mūsu projekti tiks atbalstīti, to pateikt ir grūti, jo atlase notiks no aptuveni 200 pieteikumiem. Jāņem vērā, ka kopējais finansējuma apjoms ir ierobežots. Taču gribu uzsvērt, ka man kā arhitektei ir patīkami redzēt, cik kvalitatīvi ir izstrādāts Sarkanās pils rekonstrukcijas projekts. Tā autors ir arhitekts Guntis Muižzemnieks, kurš strādā arī pie Baltās pils rekonstrukcijas projekta. Viņš projektējis arī Jaungulbenes tautas nama rekonstrukciju.
– Cik ilgs mūžs vēl būs padomju gados būvētajām daudzdzīvokļu mājām?
– Daudzām mājām pienācis laiks mainīt jumtu segumu. Tāpat kā mums, cilvēkiem, vajag jaunas štātes, tās ir nepieciešamas ēkām. Bet, kopumā runājot, domāju, ka šīs mājas vēl ilgi stāvēs. Tām ir samērā laba noturība. Mēs neesam tik bagāti, lai tās nojauktu un vietā būvētu jaunas. Jāstutē ir tās pašas vecās ēkas un jāremontē. Būtu ieteicams siltināt ēkas. Pērn novada būvvaldē ir akceptētas divu daudzdzīvokļu māju siltināšanas ieceres Gulbenē – Skolas ielā 5/1 un Nākotnes ielā 2/3. Projektēšanas stadijā atrodas pilsētas daudzdzīvokļu mājas Rīgas ielā 32 siltināšana. Visi šie projekti tiek īstenoti, piesaistot Eiropas līdzekļus. Vajadzētu saņemties arī citu māju dzīvokļu īpašniekiem. Protams, tas nav viegls lēmums. Cilvēki baidās no kredītiem. Tas arī bremzē. Taču siltināšana nenoliedzami pagarina ēku mūžu.
– Par spīti krīzei novadā notiek būvniecība.
– Gulbenes novadā pērn līdz projektēšanai tikuši 137 būvniecības pieteikumi. Būvvaldē ir akceptētas 53 tehniskās shēmas. No tām 44 bija par pievadiem/pieslēgumiem pilsētas jaunizbūvētajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem. Tas nozīmē, ka projekts tomēr ir savu mērķi sasniedzis. Akciju sabiedrība “Latvenergo” pērn novadā ieguldīja prāvus līdzekļus, rekonstruējot elektropārvades līnijas, trīs gadījumos apstiprinātas šādas tehniskās shēmas. Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” piecos gadījumos ar būvvaldes akceptu remontēja meža ceļus, kā arī veica meliorācijas darbus. Divos gadījumos pagājušajā gadā būvvalde akceptējusi pašvaldības ceļu rekonstrukciju, šogad – desmit gadījumos. Pašvaldība remontē novada kultūras iestādes – Beļavā, Jaungulbenē. Tāpat tiek uzlaboti arī pašvaldības ceļi ne tikai pilsētā, bet arī pagastos. Interesants ir Litenes pansionāta projekts piebūvei un pacēlāja ierīkošanai. Par sporta zāļu būvniecības iecerēm nestāstīšu, par to jau daudz ir runāts. Domāju, ka lielāks cilvēku daudzums tomēr apmeklē kultūras iestādes, nevis sporta zāles. Sevišķi laukos. Pilsētā pašvaldībai noteikti ir jāpabeidz valsts ģimnāzijas piebūve. Tur jau daudz ir izdarīts.
– Ģimnāzijas piebūve ir sāpīgs jautājums.
– Tā ir nepieciešama! Ir vērojama tendence dzīvot laukos, bet uz darbu vai mācībām doties uz novada centru. Vecāki brauc uz darbu Gulbenē un līdzi uz skolu atved arī savus bērnus. Prakse liecina, ka novadā lauku bērni, kuri vēlas iegūt vidējo izglītību, tomēr lielākoties cenšas mācīties Gulbenē. Tas ir saprotami, jo te ir radīta infrastruktūra un iespējas vispusīgai attīstībai. Gulbenē ir arī mūzikas, mākslas un sporta skola. Tāpēc būtu nopietni jāpārdomā, vai realizējams kāds apjomīgs projekts lauku skolā vai tomēr pabeidzama valsts ģimnāzijas piebūve Gulbenē. Pašvaldībai ir ierobežotas finansiālās iespējas.
– Kas notiek laukos?
– Ir liela interese par alternatīvās enerģijas ieguvi! Ir akceptēti trīs būvniecības ieceres projekti vēja ģeneratoru izmantošanā elektrības ražošanai. Visus šos projektus plānots realizēt Rankā. Akceptēti arī divi biogāzes ražošanas projekti – Litenē un Beļavā. Par cūku fermas ieceres tālāko virzību Litenē pagaidām neko nezinu teikt. Ir klusums. Būvvaldē jauni iesniegumi šajā sakarā nav saņemti. Šogad pirmajā ceturksnī būvvaldē ir akceptēti 46 būvniecības pieteikumi. Tas ir saistīts ar iespēju izmantot Eiropas naudu. Raksturīgi, ka laukos vēlas atjaunot lopu novietnes. Saņemti deviņi šādi būvniecības pieteikumi. Piemēram, SIA “Brīvzemnieki” Lizumā ir gatavs šāds projekts, kura tāme sniedzas pāri miljonam latu. Jau ir izraudzīts būvnieks. Tikpat tālu ir tikuši zemnieku saimniecībā “Lācīši” Galgauskā. Sarosījusies ir SIA “Rainis” Lejasciemā, kurai izsniegts projektēšanas un plānošanas uzdevums iecerei rekonstruēt vismaz sešus lauksaimniecības objektus.
