Prieks kā varens enerģijas starojums pāriet no viena uz otru un dara pasauli gaišāku. Īsts prieka izstarotājs ir Andrašs Fazekašs.
Prieks kā varens enerģijas starojums pāriet no viena uz otru un dara pasauli gaišāku.
Īsts prieka izstarotājs ir Andrašs Fazekašs. Kā viņš prot priecāties! Pat tumšajos brīžos kļūst gaišāk. Kaut mēs visi tā spētu!
Andrašs priecājas par savu brīnišķo ģimeni, par iegūto Latvijas pilsonību, par panākumiem savā sirdsdarbā – vīnogu selekcijā, par Vidzemes skaistumu, par prasmi darināt jaukus izstrādājumus no koka, par labiem kaimiņiem un iespēju bēdu reizē viņiem palīdzēt. Un vēl, vēl…
Tikšanās ar Andrašu Fazekašu no Gulbenes rajona Daukstu pagasta man saskaitāmas uz vienas rokas pirkstiem, taču mūs saista ilggadīga sarakste. Pirms daudziem gadiem kādā žurnālā izlasīju nelielu rakstu par viņu. Ak, manā dzimtajā novadā ungārs! Zaļā augu pasaule un dārzkopība interesē arī mani, bet jau tolaik mana aizraušanās un sirdsdarbs bija ungāru valoda un literatūra. Uzrakstīju Andrašam vēstuli un biju pārsteigta, ļoti drīz saņemdama atbildi. Sarakste turpinājās.
Domās dzīvoju līdzi Andraša darbam, priecājos par viņa panākumiem. Šodien viņš jau ir sasniedzis daudz: ir radītas jaunas, izturīgas vīnogu šķirnes, lieliski citu augļaugu hibrīdi. Viņu pazīst un augstu vērtē ne vien kolēģi pašu, bet arī tālās aizrobežu zemēs.
Sarakstē noskaidrojās, ka Andraša intereses ir plašas. Viņš cenšas iedziļināties arī valodniecībā, salīdzina un meklē valodu sakarības. Vēstulēs debatējam par saviem novērojumiem.
Andrašu mīl un ciena visi, kas viņu pazīst, gan tagadējie, gan bijušie darba kolēģi.
Laimīgu mūžu Andrašam!
