2001.gadā SIA “Ziemeļaustrumu slimokase” par prioritāti izvirzījusi pirmās neatliekamās medicīniskās palīdzības pilnveidošanu.
2001.gadā SIA “Ziemeļaustrumu slimokase” par prioritāti izvirzījusi pirmās neatliekamās medicīniskās palīdzības pilnveidošanu. “Šobrīd “Ziemeļaustrumu slimokase” no izdevumiem septiņus procentus izlieto neatliekamai medicīniskai palīdzībai,” saka SIA “Ziemeļaustrumu slimokases” direktors Jānis Grīnvalds.
Slimnīcām ir nepieciešamas jaunas ātrās medicīniskās palīdzības mašīnas, atjaunojams esošais to aprīkojums. J.Grīnvalds uzskata, ka, lai izveidotu vienotu pirmās neatliekamās palīdzības dispečerdienestu, kāda nav septiņos rajonos, lai pilnīgotu slimnīcu uzņemšanas nodaļu aprīkojumu, nevarēs iztikt bez investīcijām. Pēdējo reizi investīcijas saņemtas 1998.gadā. “Risināma problēma ir arī primārās veselības aprūpes ārstu un slimnīcas personāla izglītošana, kā arī ārstu brigāžu izveidošana,” saka J.Grīnvalds.
Izraksta dārgas zāles
2001.gadā izstrādās arī medikamentu politiku. “Šogad “Ziemeļaustrumu slimokasei” medikamentu apmaksa nav bijusi problemātiska. Par tiem norēķināmies desmit dienās, kā to paredz vienošanās ar aptiekām. 56 tūkstošu latu apmērā atmaksājām iepriekšējā gada parādu aptiekām,” situāciju raksturo J.Grīnvalds. Direktors atzīst, ka 1999.gadā “Ziemeļaustrumu slimokase” bijusi ievērojama ar to, ka ārsti rakstījuši receptes dārgām zālēm. To vidējā cena bijusi pieci un vairāk latu. Dārgos medikamentus saņēmuši
83 procenti iedzīvotāju. Vidēji vienam iedzīvotājam gadā izsniegtas 6,8 receptes.
Maksās par insulīnu
2001.gadā “Slimokase” apmaksās arī insulīnu cukura diabēta slimniekiem. J.Grīnvalds prognozē tā sadārdzināšanos. Tas radīs problēmas pacientiem, jo insulīnu atprečos aptiekās. “Iespējams, ka mainīsies arī insulīna struktūra,” saka J.Grīnvalds.
“Slimokase” saglabās līdzšinējo kārtību un medikamentiem paredzēto naudu primārās veselības aprūpes ārstu kapitācijas plānā neiekļaus, bet, slēdzot līgumus ar viņiem, saglabās līdzšinējās medikamentu kvotas. Tās kontrolēs un sekos to izlietojumam.
Noteiks statusu
“Ziemeļaustrumu slimokase” gatavo veselības aprūpes plānu. Tajā paredzēta arī katras konkrētas slimnīcas statusa noteikšana. Jaunus līgumus ar stacionārajām ārstniecības iestādēm “Slimokase” slēgs 2001.gada aprīlī.
“2001.gada 1.jūlijā palielināsies medicīnisko pakalpojumu cena, lai kompensētu minimālās darba algas pieaugumu veselības aprūpes iestādēs. Šim nolūkam 2001.gada budžeta projektā papildus paredzēti seši miljoni latu,” stāsta J.Grīnvalds.
Divu lielumu starpība
“Slimokasu” sistēmā problēmu rada starpība starp apmaksātā un padarītā darba daļu. Piemēram, 1999.gadā Latvijā medicīniskie pakalpojumi sniegti par 106,38 miljoniem latu, bet “Slimokases” par tiem norēķinājušās tikai 95,74 miljonu latu apmērā. Deficīts – desmit miljoni. Lai gan arī “Ziemeļaustrumu slimokasei” ir līgumi ar visām ārstniecības iestādēm, tomēr situācija saasinās un tiek slēgti līgumi par augstākām cenām. To nosaka konkrētajā slimnīcā sniegtās palīdzības dažādība. Piemēram, ir vai nav rentgens, laboratorija, iespēja 24 stundu laikā pieaicināt kvalificētus speciālistus no Rīgas un tamlīdzīgi. Tas nosaka arī slimnīcas gultas dienas izmaksu.
J. Grīnvalds uzskata, ka slimnīcā rinda var būt plānotām operācijām, bet nekādā gadījumā tad, ja cilvēkam nepieciešama akūta palīdzība.
Pirms tam ir jābrīdina
Ap Rīgas 1.slimnīcu radītās ažiotāžas rezultātā no rezerves fonda izdalīja papildus 40 tūkstošus latu. “Konkrētajā gadījumā budžets nespēj segt tā pārtēriņu, kas deviņos mēnešos ir divi miljoni, tomēr, ja ir saprotams, ka nespēs pildīt līgumā paredzētos nosacījumus, tad divu mēnešu laikā par to ir jābrīdina “Slimokase”. Tas netika izdarīts,” saka J.Grīnvalds. Atzinīgi viņš vērtē faktu, ka “Ziemeļaustrumu slimokase” ir iekļāvusies deviņu mēnešu plānā, lai gan valsts ir parādā “Slimokasei” 12 tūkstošus latu, ko atlīdzinās līdz gada beigām.
Fakti
Gulbenes rajona trīs slimnīcās 1998.gada deviņos mēnešos ārstējās 3409, 1999.gadā – 3337, bet 2000.gadā – 3298 pacienti.
SIA “Ziemeļaustrumu slimokase” Gulbenes rajona stacionāras ārstēšanas iestādēm 1999.gada deviņos mēnešos samaksājusi vairāk nekā 269, bet 2000. gadā – vairāk nekā 264 tūkstošus latu.
