Mērniecības un teritorijas plānošanas nozares privātuzņēmuma SIA “Metrum” Gulbenes birojā ir seši darbinieki, tostarp divi sertificēti mērnieki – Noldis Ieleja un Sandra Puisāne.
N.Ieleja “Dzirkstelei” stāsta, ka Gulbenes novadā ziema tradicionāli mērniecībā ir “klusais periods”. Tomēr arī šā gada divos mēnešos saņemts 21 pasūtījums pakalpojumiem topogrāfijā, mērniecībā, inženierģeodēziskajiem darbiem, kā arī zemes ierīcības projektu sagatavošanā. Pērn kopumā saņemti 166 pasūtījumi.
N.Ieleja saka, ka mērniecībā nekad vairs nebūs tik daudz darba kā 2007. un 2008.gadā, kad zemes reforma vēl nebija pabeigta. 2009.gads bija raksturīgs ar kritumu, kad mērnieku pakalpojumi pēc zemes reformas realizēšanas izmantoja mazāk. Tomēr bez mērniekiem iztikt nevarēs nekad. “Raksturīgi, ka šodien mazāk ir pasūtījumu robežu mērīšanai. Vairāk ir darba topogrāfijā, mērījumu veikšanā, kas saistīti ar būvuzraudzības procesu,” stāsta N.Ieleja.
Ķīlnieki kaimiņu strīdos
Bieži vien mērnieki dabū dzirdēt dažādus nepelnītus pārmetumus, kā arī kļūst par ķīlniekiem kaimiņu strīdos vai arī dabū uzklausīt pārmetumus, kas faktiski būtu adresējami citiem lēmējiem. Mērniekiem jāprot arī sadzīvot ar māju sargiem – suņiem.
“Lai saskaņotu robežas, mūsu pienākums ir uz sarunām aicināt gan to zemju īpašnieku, kura pasūtījumu pildām, gan pierobežu zemju īpašniekus. Gadās, ka nākas dzirdēt strīdus par tēmām, kas nemaz nav saistītas ar zemes robežām. Līdz ar to darbi nevirzās uz priekšu tik ātri, kā gribētos,” klāsta N.Ieleja. Viņam pašam gadījies, ka, uzmērot zemes gabalu robežas, cilvēki ar aizdomām skatās pat uz to, kurā robežpusē nolikti mērniecības instrumenti. “Reiz bija gadījums, kad mērniecības instrumentu biju uz īsu brīdi nolicis ar mērīšanu nesaistītā zemes īpašumā. Tā saimnieks man nāca virsū ar koku. Tas tikai iekavēja konkrētā darba veikšanu apmēram par stundu,” atceras mērnieks.
Netrūkst arī ekstrēmisma
N.Ieleja stāsta, ka mērnieka darbā nereti jārēķinās ar šķēršļu joslas pārvarēšanu un citādām grūtībām. Kā pierādījums tam “Metrum” Gulbenes birojā ziņojumu dēli rotā fotoattēli, kas tapuši darba procesā. Kādā attēlā biroja darbiniece garajos zvejnieka zābakos brien pa grāvi, kur ūdens ir līdz viduklim. “Tas ir iemūžināts, veicot mērīšanu pirms Rēzeknes ceļa restaurācijas netālu no Pededzes tilta. Augstuma atzīme atradās tieši divu grāvju krustpunktā. Nekas cits neatlika, kā kāpt ūdenī,” komentē N.Ieleja.
Kādā citā attēlā biroja darbiniece stāv Lubānas ezera ūdenī, jo tur meklējama zemes gabalu robežzīme. Nereti mērniekiem darbu patraucē bebri. Kādā attēlā redzams, kā akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” par robežzīmi valsts mežu pusē iekrāsotais augošā koka stumbrs jau guļ zemē garšļaukus, jo koku iekārojis dambja būvētājs.
Mērnieki, kuri darbā līdzi ņem fotoaparātu, piefiksē arī laika apstākļus, kas tieši uz darbu neattiecas, bet kurus nevar nepamanīt.
