Atzīst vainu slepkavībā un raksta autobiogrāfiju
Ilgāk nekā stundu 29.jūnijā Gulbenes rajona tiesā turpinājās prokurora Sandra Kaparkalēja runa, kuras noslēgumā viņš prasīja piespriest mūža ieslodzījumu 27 gadus vecajam Edvardam Ginevičam par 37 gadus vecas sievietes brutālu nogalināšanu, kā arī naudas sodu piecu minimālo mēnešalgu apmērā.
Pēc tiesas ieskatiem prokurors aicināja izvērtēt cietušās – nogalinātās sievietes mātes – lūgumu piedzīt no E.Gineviča 500 000 eiro kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu. Tāpat S.Kaparkalējs atzina, ka sakarā ar automašīnas nodedzināšanu, slēpjot nozieguma pēdas, E.Ginevičam jāsamaksā 1000 eiro zaudējums.
Mūža ieslodzījumu apsūdzētajam vēlēja arī noslepkavotās sievietes māte – 59 gadus vecā T., kad viņai deva vārdu tiesu debatēs. Viņa – vecmāmiņa – tagad ir aizbildne mazdēlam – 16 gadus vecajam D., kurš E.Gineviča noziedzīgās rīcības dēļ ir zaudējis māti.
“Viņš nav tik vecs, lai mirtu mūža ieslodzījumā,” teica apsūdzētā vīrieša advokāte Māra Krasovska. Arī viņas runa tiesu debatēs turpinājās gandrīz stundu. M.Krasovska nolasīja fragmentus no E.Gineviča autobiogrāfijas, kuru viņš uz 13 lapām bija uzrakstījis pēc advokātes lūguma. M.Krasovska lūdza tiesu piespriest E.Ginevičam mazāko iespējamo sodu un vēlēja tiesnesei Guntai Širakai lēmumu pieņemt ar dievpalīgu.
Beidzot atvainojas par izdarīto
Pats E.Ginevičs savā pēdējā vārdā uzsvēra, ka savu vainu izdarītajā noziegumā pilnībā atzīst, un no brīža, kad policija viņam bija tikusi uz pēdām, nav centies izvairīties no atbildības. E.Ginevičs arī pauda, ka vēlas atvainoties nogalinātās sievietes tuviniekiem, ko līdz šim nebija izdarījis, jo saprot, ka viņam tāpat nekad nepiedos. Apsūdzētais vērsās pie tiesas, lūdzot pažēlot viņu un nepiespriest mūža ieslodzījumu. Paredzams, ka spriedums šajā lietā tiks pasludināts 7.jūlijā.
“Kas bija par cēloni tam, ka E.Ginevičs izdarīja šo šausmīgi smago noziegumu?” tiesā jautāja M.Krasovska un mēģināja atbildes rast apsūdzētā vīrieša autobiogrāfijā.
Advokāte Māra Krasovksa pauda, ka jātiesā būtu ne tikai E.Ginevičs, bet arī viņa vecāki, kuri tik nežēlīgi pret viņu ir izturējušies mazotnē un nav devuši veselīgu garīgo kodolu turpmākajai dzīvei. Tāpat, pēc advokātes domām, jātiesā būtu arī padomju iekārta, kas pieļāva bērna atrašanos vardarbīgā ģimenē. M.Krasovska uzskata, ka E.Ginevičam labāk būtu bijis uzaugt bērnunamā. Advokāte citēja apsūdzētā autobiogrāfiju, kurā viņš stāsta, ka jau kopš mazām dienām, augot tēva mājā, redzējis tikai dzeršanu un kautiņus.
Tēvs reiz dzērumā gribējis ar bisi nošaut vecotēvu, bet mazais Edvards stājies priekšā un teicis, lai tad labāk nošauj viņu. Smagi bijis redzēt, kā tēvs sistemātiski terorizē un sit māti, apsaukā viņu un saka, ka Edvards nemaz neesot viņa dēls. Puikam ne reizi vien nācies nakšņot aukstā pagrabā uz kastēm, tāpēc viņš slimojis. Mazotnē Edvards jutās neaizsargāts arī skolā, jo vienaudži viņu apsaukāja. Kad māte saņēmās pārvest dēlu no Daukstu pagasta pie saviem piederīgajiem uz Galgausku, viņš jau bija sapratis, ka autoritāti vienaudžu vidū drīzāk var iekarot ar bravūru un likumpārkāpumiem, nevis normālu uzvedību. Pirmā saskare ar alkoholu E.Ginevičam bijusi 8.klasē. Vecākās klases skolēni pamudinājuši no ķīmijas kabineta nozagt spirtu. Tad arī viņš kopā ar draugiem šo spirtu dzēris. Pirmoreiz reālu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem E.Ginevičs saņēmis par dīzeļdegvielas zādzību, kuru bija pastrādājis kopā ar līdzdalībniekiem, taču viens pats uzņēmies vainu, jo draugi teikuši: “Tu esi pats jaunākais, tevi neliks cietumā.” Pēc tam noziegumi sekoja cits citam, jo cietumā E.Ginevičs neko labu neiemācījās.
M.Krasovska tiesā pauda, ka E.Ginevičs ir sapratis, ka grib ārstēties no alkoholisma, atrast darbu un būt kopā ar sievu un savu pagājušajā gadā dzimušo meitiņu. Turklāt viņa apgādībā vēl ir 5 gadus veca meita, kas aug E.Gineviča iepriekš izveidotajā ģimenē. M.Krasovska pauda, ka E.Ginevičs ir pieņēmis ticību Jēzum un tas viņam ir palīdzējis sākt sevis garīgu pārveidošanu.
Prokurors: “Sabiedrība ir jāpasargā!”
S.Kaparkalējs savas uzstāšanās laikā tiesā analizēja E.Gineviča kriminālo biogrāfiju, saskatot tajā negatīvu progresiju. “Edvardam ir krasa pretruna starp uzvedību un vispār pieņemtajām sociālajām normām,” teica viņš. Prokurors pauda pārliecību, ka vīrietis apzināti pastrādājis slepkavību, ka nekādas prāta aptumšošanās nav bijis un ka viņš gluži vienkārši “nerēķinājās ar rīcības sekām”. Kaut arī E.Ginevičam esot bijusi grūta bērnība, viņa noziedzīgajai uzvedībai tāpēc nav attaisnojuma, pauda S.Kaparkalējs. Kā galvenos klupšanas akmeņus apsūdzētā dzīvē prokurors norādīja “ierobežotu redzesloku” un pārmērīgu alkohola lietošanu. Taču viņš izteica šaubas, vai visu var norakstīt tikai uz alkoholu. Turklāt nozieguma pastrādāšana reibumā ir vainu pastiprinošs apstāklis, atgādināja S.Kaparkalējs. Viņš pauda, ka sabiedrība ir jāpasargā no E.Gineviča.
Noziegums, sakarā ar kuru notiek šī tiesvedība, notika pagājušā gada 7.septembra agrā rītā. Tad E.Ginevičs, kurš alkoholu jau bija lietojis trīs dienas, Madonā nostopēja madonietes L. vadīto automašīnu “Ford Scorpio”. E.Ginevičs vēlējās doties uz mātes mājām Galgauskā. Salonā vīrietis turpināja lietot alkoholu no savas līdzpaņemtās pudeles. Pēkšņi E.Ginevičam kļuva nelabi, sāpēja galva, uznāca agresijas lēkme, tāpēc viņš izbāza roku pa automašīnas logu un pret durvīm sasita alkoholiskā kokteiļa stikla pudeli. Autovadītāja nobrauca malā un apturēja mašīnu. Tajā brīdī E.Ginevičs sagrāba sievieti aiz matiem un ar stikla lausku pārgrieza viņai rīkli kā dzīvniekam. Viņš to izdarīja profesionāli, jo savulaik piecus gadus bija strādājis par kāvēju lopkautuvē. Pēc tam E.Ginevičs Daukstu pagastā krūmos noslēpa līķi, aizdedzināja automašīnu, sievietes personīgās mantas iemeta ūdenī un devās uz mātes mājām pie sievas un meitas.
