Vides aizsardzības klubs, reaģējot uz Gulbenes novada iedzīvotāju palīgā saucienu, vēlas aizstāvēt aleju – aptuveni 680 kokus – , ko plānots izcirst Rēzeknes ceļa rekonstrukcijas laikā. Klubs sagatavojis un nosūtījis vēstuli Satiksmes ministrijai.
Uz kluba pretenzijām reaģējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, nosūtot savus speciālistus apsekot minēto koku aleju. Tomēr, visticamāk, jau ir par vēlu kaut ko mainīt, jo projekta sabiedriskā apspriešana ir beigusies un tās laikā nopietnu pretenziju no iedzīvotāju puses nemaz nav bijis. Koku izciršanu tagad novērst vai ierobežot ir problemātiski. Turklāt Rēzeknes ceļa rekonstrukcija viņpus Pededzes tilta jau sākusies.
Arī “Dzirkstele” vēlreiz izbrauca par rekonstruējamo ceļa posmu, lai aptaujātu iedzīvotājus. Stradu pagasta iedzīvotājs Jānis Razins saka, ka ir žēl simtgadīgo ozolu, kuri aug līdzās viņam mājām pie Gulbenes robežas. Viņš līdzās tiem dzīvo jau 41 gadu. “Dzirkstele” novēroja, ka vīrietis pie savām mājām ceļa malā ir iestādījis jaunu ozolu audzi. “Lai putekļi mazāk nāktu pagalmā!” skaidro J.Razins. Viņš pats gan neesot sūdzējies Vides aizsardzības klubā, bet atbalstot tos, kas tā rīkojušies.
Stradu pagasta Palienā Genādijs Klimantovičs saka: “Simtprocentīgi esmu par koku ciršanu Rēzeknes ceļa malā. Daudzi ir bīstami, auto garām pabraukt nevar. Gadās, ka krīt zemē zari, tiek aprauti elektrības vadi.” Palienas iedzīvotāja Vera Kokareviča saka, ka par koku likteni nav aizdomājusies tāpēc, ka daudzi no tiem ir veci, savu laiku nokalpojuši. “Būtu labi, ja Rēzeknes ceļš kļūtu platāks, cilvēkiem būtu ērtāk,” domā viņa.
Koki skrien virsū mašīnām?
Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa “Dzirkstelei” saka, ka Gulbenes novada iedzīvotāji klubam sūdzējušies, ka par projekta sabiedrisko apspriešanu nav dzirdējuši. Par to, ka lielā koku aleja tiks izcirsta, izlasījuši laikrakstā “Dzirkstele”.
“Gulbenē notiek sekošana Eiropas normām ļoti debilā veidā. Mūsu eksperti vēl līdz Gulbenei nav tikuši, taču uzskatām, ka tas ir stulbums un meli, ko saka Satiksmes ministrijas cilvēki par šo situāciju. Nav tiesa, ka visur pasaulē šādi cērt kokus ceļu malās. Nav tā! Rēzeknes ceļš ir vietējās nozīmes. Arī Lietuvā un Polijā redzam, ka vietējās nozīmes ceļi ir ar koku alejām. Prakse liecina, ka ziemā ceļu, gar kuriem ir koku alejas, mazāk aizputina,” saka E.Kalniņa.
Viņasprāt, kritiku neiztur apgalvojums, ka koki apdraud ceļu satiksmes drošību. “Vai Latvijā koki ir īpaši, tie sadodas rokās un uzbrūk cilvēkiem, skrien virsū mašīnām?” retoriski vaicā E.Kalniņa. Viņa arī mudina aizdomāties, ka Rēzeknes ceļā nocirst plānots daudzus ozolus, dižkokus, kuru kokmateriālu vērtība ir ievērojama. “Ja kokus cirtīs, kur paliks šie kokmateriāli? Uz šo jautājumu neviens tā īsti atbildēt mums nevar,” saka Vides aizsardzības kluba aktīviste.
Priekšroku dod ceļam, ne kokiem
“Tas ir valsts ceļu projekts. Iedzīvotāji būs ieguvēji, jo būs gluds, ātri un labi izbraucam asfaltceļš no Gulbenes uz Rēzekni. Cilvēki nebrauks vairs caur Balviem, bet taisni un mērķi sasniegs ātrāk,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa.
Sandra Daudziņa atzīst – no visiem Gulbenes novada zemes ceļiem šobrīd Rēzeknes ceļš ir pats sliktākais, vismaz rudeņos un pavasaros – noteikti. Gulbenes novada vadītājai ir žēl koku, kurus plānots izcirst ceļa rekonstrukcijas laikā. Tomēr S.Daudziņa uzsver: “Ja jāizvēlas koki vai labs ceļš, laikam tomēr ceļam ir priekšroka. Ir apspriesti arī ceļa novirzīšanas varianti, saglabājot koku aleju, taču tad nav izdevies panākt pretimnākšanu no privāto zemju īpašniekiem. Tas arī nebūtu lētākais variants.”
Gatavo vienošanos par koku ciršanu
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters “Dzirkstelei” stāsta, ka projekta sagatavošanas gaitā pašvaldības Vides aizsardzības komisijas pārstāvji apsekoja Rēzeknes ceļa alejas kokus, izvērtējot cērtamos un saglabājamos.
“Ir parakstīta vienošanās ar novada domi, ka tā savukārt gatavo vienošanos ar uzņēmēju par šo koku nociršanu. Ir izstrādāts projekts, kurus kokus drīkst cirst. Ir taisnojamie ceļa posmi un tādi, kur tiek mainīta ceļa līkuma konfigurācija. Tur koki ceļa nodalījuma joslā paliks, tos neaiztiksim. Pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas šie koki atradīsies ārpus jaunā ceļa nodalījuma joslas,” informē viņš. L.Aumeisters klāsta, ka novada dome ir paredzējusi, ka no nocirstajiem kokiem apmēram 300 kubikmetrus kurināmās koksnes ir jāpiegādā Stradu pagasta pārvaldei. “Daļa koksnes būs malkai, daļa – cirtējiem par darbu. Jāņem vērā, ka koku zāģēšana būs diezgan sarežģīts process. Tur būs vajadzīgi trīs pacēlāji,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada domes Tehniskās nodaļas vadītājs Alvils Pētersons.
Nemaz neskaitās aleja, bet koku rindas
Madonas reģionālās vides pārvaldes Gulbenes daļas vadītāja. Inese Sedleniece “Dzirkstelei” saka, ka, reaģējot uz Vides aizsardzības kluba vēstuli, ir bijusi apsekot Rēzeknes ceļa rekonstrukcijas laikā cērtamos kokus.
“Cērtamo koku skaits ir diezgan iespaidīgs. Starp ciršanai atzīmētajiem ir daudz vecu, skaistu koku. Agrāk būtu vajadzējis ar vides pārvaldi saskaņot katra koka ciršanu. Tagad tāda saskaņošana nav paredzēta. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šī nemaz neskaitās koku aleja, bet tikai koku rindas. Tām nav aizsargājams statuss,” piebilst I.Sedleniece. Viņa saka, ka šajā situācijā “var tikai noplātīt rokas”. I.Sedleniece arī uzskata, ka Stradu iedzīvotājiem diskutēt un radikāli izvērtēt koku likteni vajadzēja jau pašā sākumā. Tagad ir skaidrs, ka ceļu būvēs un, kā saka speciāliste, “diemžēl kaut kas būs arī jāziedo”, pretī saņemot platāku, asfaltētu Rēzeknes ceļu.
