Konkursam par krāšņāko puķu dobi ir pieteiktas arī Daukstu pagasta “Avotiņu” māju skaistās puķu dobes. “Avotiņu” saimniece Agrita Brūniņa laikrakstam saka – puķes ir viņas lielā mīlestība. Visas puķu dobes gadu gaitā tapušas un ar mīlestību koptas savam un mājinieku priekam.
Izveido interesantu lapeni
“Avotiņu” mājās “Dzirkstele” ir viesojusies arī pagastu sakoptības konkursa laikā 2007.gada vasarā. Var droši teikt, ka saimnieki ir ieguldījuši daudz darba, lai pagalms un puķu dobes izskatītos vēl pievilcīgāk un krāšņāk.
“Vienas puķu dobes vietā kādreiz bija upeņu dārzs, to izrakām, bet zemīte bija ļoti laba, tādēļ negribējās, lai tā vienkārši aizaug ar zāli – nolēmu izveidot puķu dobi. Citas puķu dobes vietā savukārt bija vecs malkas šķūnis, kas tika nojaukts. Arī tur gribējās kaut ko iestādīt. Kad sākām veidot līdzās puķu dobei atpūtas vietu, abi ar vīru gudrojām, kādu lapeni lai veido. Tā mums tapa interesanta zaļa lapene, apaugusi ar vīteņiem. Tajā mums patīk apsēsties, baudīt klusumu un strūklakas čalošanu un justies kā dabas sastāvdaļai,” stāsta Agrita.
Ir, kur izvērsties
“Avotiņos” ir samērā plašas teritorijas. Agrita saka – ir, kur izvērsties, var atļauties rakt un stādīt. Turklāt katrā stūrī gribas arī pa kādam košumam, un puķu dobes ir tās, kas atsvaidzina zaļo zālienu.
“Man tā ir nepieciešamība aiziet pie puķēm, apčubināt tās. Kad vīrs pļauj zālienu, es apstaigāju puķu dobes, izravēju tās, izgriežu noziedējušos ziedus. No rīta līdz vakaram īsti nevaru atļauties sēdēt puķu dobēs, taču starp ikdienas darbiem mēģinu atrast arī brītiņu, kad apčubināt puķes katrā puķu dobē. Kad nedēļu biju prom no mājām, gribējās jau ātrāk iet un apskatīties savas puķes,” atklāj saimniece.
Nav skatījusi profesionāļa acs
Agrita atzīst, ka viņas dārzu profesionāļa acs nav skatījusi, te viss ir veidots tikai pēc saviem ieskatiem. “Arī katrs pats var izdomāt, kā labāk, kā skaistāk, galu galā, kā viņam pašam patīk. Es vados pēc savām izjūtām, skatos, lai puķu dobes izskatās vizuāli pievilcīgi. Kuram augam patīk augt pie manis, tas augs, ja kādam nepatīk, tātad tas nav mans augs. Izroku to un stādu nākamo. Man patīk dažādība – patīk gan skujeņi, gan vasaras puķes, gan arī ziemcietes. Ļoti patīk lilijas. Tās ir tik krāšņas, īsts vasaras pilnzieds un plaukums,” stāsta Agrita. “Puķu kopšanā ir jāiegulda liels darbs. Sevišķi daudz darba ir pavasarī, kamēr viss tiek uzrušināts un sastādīts. Puķes prasa mīlestību un rūpēšanos. Vīrs savulaik smējās – kur es ejot, tur ziedot puķes. Laikam tās jūt, ka viņas mīl, tādēļ arī skaisti aug un zied.”
Agrita atklāj, ka kādreiz viņai nepārtraukti gribējies izveidot kādu jaunu puķu dobi, kaut ko paplašināt, kaut ko jaunu iestādīt, nu viņa ir sākusi sevi piebremzēt. Taču Agritu vēl joprojām dīda nemiers dīķa, kas atrodas nedaudz tālāk aiz pagalma, malas iekārtošanā. “Domāju, ka arī te gan jau kādreiz kaut kas radīsies. Gribas arī šeit kādu košumu!” saka saimniece.
