Pēc garšas maigākos sīpolu “radiniekus” puravus pamatoti var dēvēt par vitamīnu banku.
Pēc garšas maigākos sīpolu “radiniekus” puravus pamatoti var dēvēt par vitamīnu banku. Ilgāku laiku uzglabājoties, C vitamīns puravos nezūd, bet tieši otrādi – tā daudzums palielinās. Puravi satur PP, E, B grupas vitamīnus un beta karotīnu. Tautas medicīnā puravus pastiprināti uzturā lietot iesaka aknu, žults un nieru slimniekiem. Tie noder liekā šķidruma izvadīšanai no organisma, jo nātrija un kālija attiecības tajos ir 50 un 225 miligrami 100 gramos. Puravi ieteicami arī pret mazasinību.
Svaigu puravu salāti
Puravu salātu pagatavošanai nepieciešams: puravs, vidēja lieluma gurķis, ābols, puscitrons un nedaudz sīpolloku.
Salātiem konkrētajā gadījumā izmantota veikalā nopērkamā, gatavā salātu mērce ar garšaugu piedevu. Pievienojot pētersīļus, dilles, cukuru un sāli, tikpat labi var lietot etiķa un augu eļļas maisījumu vai majonēzi. Tāpat arī sastāvdaļu attiecības var variēt atkarībā no pašu vēlmes.
1. Puravu nomazgā, no saknes atdala virsējo plēvīti un pārgriež uz pusēm.
2. Sākot no saknes gala, dārzeni sašķērē šaurās daiviņās. Izmanto aptuveni divas trešdaļas no zaļās lakstu daļas. Ja sakne ir blīva, to griež kubiņos.
3. Nomazgā un nomizo gurķi. Sagriež aptuveni vienu – divus milimetrus platos salmiņos.
4. Tāpat rīkojas ar ābolu, tikai tam izņem serdi un griež kubiņos.
5. Sagriež sīpollokus. Pievieno jau traukā esošajām sastāvdaļām.
6. Sagriež šķēlēs citronu, noņem mizu. Ja mizas baltā daļa ir plāna, var nemizot un sasmalcinātas šķēles pievienot pilnībā. Tā salāti iegūs nedaudz pikantu un eksotisku garšu.
7. Klāt lej mērci un samaisa.
8. Garšas pilnības sasniegšanai salātus nepasniedz tūlīt pēc pagatavošanas, bet, ik pa brīdim apmaisot, iztur istabas temperatūrā 20 – 30 minūtes.
