Pagājušajā piektdienā “Dzirkstele” piedalījās kara laikā avarējušas lidmašīnas izcelšanas darbos Ērgļu novada Palšu purvā.
No lidmašīnas palikušas vairs tikai atlūzas, taču vēsturnieki ir ieguvuši kārtējās liecības par Otrā pasaules kara cīņām Vidzemes pusē, arī lidmašīnas piloti beidzot varēs atdusēties mūža mājās un par viņu traģisko likteni, iespējams, beidzot uzzinās arī piederīgie.
Notriektās lidmašīnas atlūzas tika uzietas, veicot kūdras lauka rekonstrukciju. Šo pakalpojumu SIA “Rendija”, kas darbojas šajā purvā, sniedz mūsu novada uzņēmuma SIA „AV TRANSTECH” darbinieki. Tieši viņi par atradumu paziņoja arī “Dzirkstelei” un aicināja piedalīties lidmašīnas atlūzu izcelšanas darbos.
Pārņem dīvainas sajūtas
Agrā piektdienas rītā kopā ar uzņēmuma darbiniekiem devāmies uz Palšu purvu pie Jumurdas. Kamēr vēl nebija ieradušies speciālisti, kam uzticēti vairākus gadu desmitus zemē gulējušās lidmašīnas izcelšanas darbi, varējām apskatīt atlūzas, kas tika aizķertas un uzraktas, rokot grāvi.
Dažādas metāla atlūzas, riepu fragmenti, uz kurām rakstīts, ka tās ir ražotas Krievijā, propelleris ar vienu lāpstiņu, izpletņa skrandas, no atlūzām vēl jūtama degvielas smaka… Kūdras purvā viss ļoti labi saglabājoties un nebojājoties, kūdra kalpo kā konservants. Ekskavatorists Juris Ivulāns stāstīja, ka brīdī, kad uzietas šīs atlūzas, sajuties nedaudz dīvaini. Sākumā izcelti tikai alumīnija gabali, bet tad arī riepu fragmenti – tajā mirklī Juris arī sapratis, ka tās ir lidmašīnas atlūzas.
“Sapratu, ka tālāk laikam labāk nerakt. Sajūtas bija interesantas,” stāstīja darbinieks. Viņš atklāja, ka līdz šim nekad nav gadījies rokot uziet kaut ko tādu, lai arī vienmēr bijusi doma, ka varbūt kādreiz gadīsies izrakt kaut ko interesantu. Jura kolēģis, darbu vadītājs Guntars Duks atklāja, ka tieši todien vēl abi nosmējušies, lai Juris izrok kādu tanku. Tanku neizraka, bet lidmašīnu gan.
SIA “Rendija” valdes loceklis Harijs Cielavs stāstīja, ka, atrokot lidmašīnas atlūzas, nolemts sazināties ar atbildīgajām iestādēm un tālākos rakšanas darbus nodot viņu rokās. “Daļēji pastāvēja bīstamība, ka apakšā var būt arī sprāgstvielas, turklāt neviens nezināja, cik dziļi atrodas pārējās atlūzas. Svarīgi bija arī, lai cilvēku mirstīgās atliekas, ja tādas tur ir, tiek apbedītas, nevis guļ purvā,” teica H.Cielavs.
Skaidros lidmašīnas likteni
Lidmašīnas atlūzu izrakšanas darbus veica Afganistānas kara veterānu apvienības pārstāvji. Ļoti uzmanīgi rokot ar ekskavatoru un ņemot palīgā arī lāpstas, vīri cēla no zemes ārā detaļu pa detaļai. Svarīgi bija atrast jelkādas liecības, kas varētu izskaidrot šīs lidmašīnas likteni un kaut kādas ziņas par pilotiem. Pēc lidmašīnas detaļu numuriem to ir iespējams noskaidrot. No dziļās bedres ārā tika celts degvielas sūknis, motora daļas, kabīnes daļas, ložmetējs, lielgabals, pistole, munīcija, stikla gabali, izpletņa skrandas, karavīra zābaki, mirstīgās atliekas, arī sievai rakstīta atvadu vēstule, uz kuras bija rakstīts “1944.gada 7.augusts”. Piezīmju blociņā atrastas vairākas adreses, kaut kādi tehniski pieraksti. Skaidrs, ka pilots ir bijis vecākais leitnants. Jācer, ka šīs atrastās liecības palīdzēs noskaidrot lidmašīnas un pilotu likteni.
Afganistānas kara veterānu apvienības pārstāvis Ziedonis Ločmelis, vērojot izraktās atlūzas, sprieda, ka tā bijusi vidējas klases lidmašīna, jo tai ir bijušas trīs propellera lāpstiņas, mazajām lidmašīnām bijušas divas lāpstiņas. “Skaidrs, ka tā ir krievu lidmašīna. Esam atraduši vairākas detaļas ar numuriem, pēc kuriem varēs noteikt šīs lidmašīnas likteni. Lidmašīnas detaļas droši vien tiks nodotas muzejam Morē, kas ir šī reģiona kauju piemiņas muzejs, savukārt, runājot par karavīra mirstīgajām atliekām, tiks mēģināts atrast viņa piederīgos un nogādāt tās viņiem vai arī apbedīt tepat, Latvijā. Kādam karš šodien būs beidzies. Viņš ir karavīrs, viņš nav ne ienaidnieks, ne draugs, viņš ir vienkārši kritis karavīrs. Un pēc visiem kanoniem viņam ir jāguļ kapos,” bilda Z.Ločmelis. “Pēc nostāstiem šeit varētu būt arī citas lidmašīnas. 1944.gada vasarā šeit ir norisinājušās ļoti sīvas cīņas. Ērgļu apkārtni varētu salīdzināt ar Kurzemi, kur bija līdzvērtīgas cīņas. Arī šī lidmašīna droši vien tika sašauta no kaut kāda pretgaisa ieroča, un tā arī dabūja savu galu purvā. Grūti pateikt, kas to ir izdarījis – vācieši vai leģionāri, bet tam vairs nav īpašas nozīmes. Svarīgi ir tas, ka tā šobrīd ir atrasta.”
“Dzirkstele” ar Z.Ločmeli sazinājās arī vakar un noskaidroja, ka šī lidmašīna ir bijusi “JAK-9” un tai ir bijis viens pilots. Z.Ločmelis stāstīja, ka viņš ilgu laiku pirmdien pavadījis ekspertīžu centrā. “Izdevās noskaidrot un atšifrēt tā štāba, kurā pilots dienēja, priekšnieka uzvārdu. Pilota vārds ir Jevgēnijs, viņa laulība ir reģistrēta Kaļiņinas apgabalā. Iespējams, ka viņa uzvārds ir Ustinovs, taču to bija ļoti grūti salasīt. Laboratorijā palika arī viens maziņš fotonegatīvs, kurā, es domāju, ir viņš. Cilvēks ir virsnieka formā. Ir arī sievietes fotogrāfija, tikai nav zināms, kas viņa ir šim pilotam. Atvadu vēstule sievai, nonākot saskarē ar gaisu, diemžēl ir kļuvusi gandrīz neizlasāma. Tagad mēģināšu internetā meklēt to karaspēka daļu, kurā bija konkrētais štāba priekšnieks, un tad būs jāmēģina atrast bezvēsts pazudušo saraksts. Domāju, ka izdosies visu noskaidrot, šobrīd tikai nav zināms, cik ilgā laikā tas notiks,” stāstīja Z.Ločmelis.
