Vairākkārt rajona Biškopības biedrības sanāksmēs izskanējusi doma, ka Gulbenes rajona biteniekiem vajadzētu apvienoties un strādāt centralizēti.
Vairākkārt rajona Biškopības biedrības sanāksmēs izskanējusi doma, ka Gulbenes rajona biteniekiem vajadzētu apvienoties un strādāt centralizēti. Tomēr tas neizdodas. Lai gan bitenieki atzīst, ka rīkojas nepareizi, tomēr turpina darboties individuāli.
“Ir vajadzīga uzskaite par to, cik daudz medus iegūstam rajonā kopā, lai gūtu vismaz aptuvenu priekšstatu un zinātu, cik daudz medus spējam realizēt kopējā tirgū, bet bitenieki baidās no Valsts ieņēmumu dienesta sankcijām un šādu informāciju nesniedz,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes rajona Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Galviņš.
Biškopības biedrībā šobrīd iestājušies tikai 16 biedru, bet biškopju skaits ir ievērojami lielāks. A.Galviņš uzskata, ka Latvijas bitenieki spēj nodrošināt nepieciešamo medus daudzumu, bet tam jāatbilst Eiropas Savienības prasībām.
“Ciešam no tā, ka Latvijā medu importē. Latvijas bitenieki līdz šim saražoja mazāk nekā pusi no gada laikā Latvijā patērētā medus. Tas ļāva strauji sarosīties firmām, kas nodarbojas ar šīs produkcijas importu,” saka A.Galviņš. Tomēr gandarī tas, ka pircēji aizvien vairāk tirgū izvēlas Latvijā iegūto medu.
“Salīdzinājumā ar pērno gadu, šogad medus kilograma cena nav palielinājusies. Piemēram, Gulbenē veikalā “Aromāts” medu iepērk par diviem latiem kilogramā, bet realizē mazliet dārgāk,” saka biškopis. Viņš ir izbrīnīts, ka medus ienesums šogad ir krietni mazāks nekā pērn, bet cena par kilogramu nav palielinājusies. A.Galviņš to skaidro, ka realizētāji ņem vērā iedzīvotāju pirktspēju.
Lai palielinātu Latvijā ražoto biškopības produktu konkurētspēju kopējā tirgū, Latvijas Biškopības biedrība izveidojusi preču zīmi. “Rajona bitenieki to vērtē pozitīvi, jo ar šādi marķētu medu popularizēsim Latvijā iegūto. Arī pircējiem plašajā medus klāstā, ko piedāvā tirgus, būs vieglāk orientēties,” domā A.Galviņš. Tomēr, lai šo preču zīmi iespiestu un reģistrētu, biteniekiem ir jāsavāc 4300 latu. “Tas nozīmē, ka mums katram ir jāsamaksā dalības maksa 15 latu par šīs preču zīmes izveidi. Ogrē, kur notika Bitenieku diena, apspriedām mums piedāvātos četrus šīs zīmes variantus. Izvēlējāmies vienu no tiem, kas mums šķita vispiemērotākais Latvijai,” stāsta biškopis.
Fakti
1999.gadā Latvijā ievestas
287 tonnas medus.
Latvijā gadā saražo 362 tonnas medus.
Armands Galviņš aprūpē 50 bišu saimes.
