Madonas reģionālās Vides pārvaldes inspektors Jānis Zeltiņš atzīst, ka Gulbenes rajonā makšķernieki ievēro makšķerēšanas noteikumus.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes inspektors Jānis Zeltiņš atzīst, ka Gulbenes rajonā makšķernieki ievēro makšķerēšanas noteikumus. Pēc viņa domām, lielākā problēma ir apkārtnes piemēslošana un joprojām – nelikumīgā rūpnieciskā zveja.
“Kas uz ezeriem notiek ziemas laikā? Tur atstāj tukšas čipsu pakas, alus pudeles un daudz ko citu. Kad ledus kūst, tas viss paliek ūdenstilpēs. Protams, daudzi makšķerēšanā nelegāli izmanto tīklus, bet likuma pārkāpējus noķert ir grūti, gandrīz vai neiespējami. Ja nu vienīgi pieķer pie rokas notikuma brīdī, bet arī tad mēdz atrunāties, ka tie nav viņa, ka tikai gājis aplūkot, vai tīklā ir kas iekļuvis vai ne,” saka J.Zeltiņš.
Standartsumma, ko makšķernieki maksā par dažādiem pārkāpumiem, ir no pieciem līdz desmit latiem. J. Zeltiņš norāda, ka maksimālais sods, kuru viņa pilnvarās ir pieprasīt no makšķernieka, ir 150 lati. Gulbenes rajonā, sākot no šā gada 1. janvāra, atklāti 143 zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumi un sodīts 31 pārkāpējs. “Ja mēs atklājam nelikumīgu zveju, tas vēl nenozīmē, ka ir atklāts, piemēram, tīklu īpašnieks, tādēļ arī šie skaitļi nesakrīt. Rajonā šāgada pirmajos mēnešos atklāti 67 nelikumīgas zvejas gadījumi, savukārt aprīlī, kad jau ir iestājies aizliegums jeb nārsta laiks, ir atklāti 75 nelikumīgi, galvenokārt līdaku, zvejniecības gadījumi,” norāda J. Zeltiņš.
Soda naudas uzskata par nesamērojamām
Kaislīgs makšķernieks, bijušais gulbenietis un ģeogrāfijas skolotājs Ilmārs Puriņš atzīst, ka ir redzējis daudzas nekrietnības. “Nelegāli zvejo ar tīklu, kas ir liels pārkāpums, bet inspektori tīklu atņem un liek samaksāt tikai piecus latus. Tajā pašā laikā makšķernieks – pusaudzis, kad ir aizliegums, ar pašdarinātu makšķeri un laivu iebraucis ezerā, arī samaksā piecus latus. Manuprāt, sodi nav samērīgi un cilvēcīgi. Protams, visi noteikumi un likumi ir jāievēro, lai arī daudzi ir muļķīgi un pārstrādājami,” savās pārdomās dalās I. Puriņš.
Savukārt makšķernieks Ainārs Kuprovskis secina, ka lielākās problēmas rodas tādēļ, ka veikalos un tirgos brīvi var iegādāties tīklus, tas arī veicina nelegālās tīklu zvejniecības uzplaukumu. “Tomēr rajonā ir daudz makšķernieku, kas aizstāv zvejas vietas un uzrauga, lai nārsta laikā kāds neizmantotu tīklus, žebērkļus vai elektrozveju,” saka A. Kuprovskis.
Ir izmaiņas noteikumos
Maija sākumā stājās spēkā grozījumi makšķerēšanas noteikumos, un tie paredz, ka atļauts vienlaikus izmantot ne vairāk kā divus makšķerēšanas rīkus: jebkura tipa makšķeri (arī gruntsmakšķeri, mušiņmakšķeri) ar spoli vai bez tās un ne vairāk kā ar diviem jebkura veida āķiem katrai.
Makšķerniekam vienā makšķerēšanas reizē lomā atļauts paturēt: akmeņplekstes, ālantus, foreles (strauta un varavīksnes), līdakas, līņus, salates (meža vimbas), sapalus, vēdzeles, vimbas, zandartus, zušus – piecus no katras sugas, bet alatas, samus un sīgas – trīs no katras sugas.
Lomā paturētajām zivīm un vēžiem jāatbilst minimālajam pieļaujamajam garumam: akmeņplekstei, ālantam, līnim, salatei, sapalam, sīgai un vimbai – 29 centimetri, alatai, forelei un vēdzelei – 30 centimetri. Joprojām spēkā ir nosacījums, ka visu sugu zivju garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras beigām.
Makšķerēšanas noteikumu ievērošanu kontrolē Vides valsts inspekcija, kā arī piedalās valsts vai pašvaldības policija, zemessardze, attiecīgās ūdenstilpes zivju resursu pārzinātājs.
Makšķernieks var palīdzēt un kaitēt
“Pēc zandartu ielaišanas Ludza ezerā, citas tur mītošās zivis kļuvušas lielas un skaistas. Ezers ir atdzīvojies. Ja to astoņdesmitajos gados uzskatīja par slavenu līdaku ezeru, tad tagad līdaku tur ir tik maz, ka tās vajadzētu pavairot. Līdakas apdraud nevis vasaras makšķernieki, kas spiningo, bet gan tie, kas makšķerē nārsta periodā un izceļ mātes, kā arī tie, kas ziemas zvejā līdaku makšķerēšanā nelikumīgi izmanto ūdas,” ir pārliecināts A.Kuprovskis.
Ludza ezerā pirms diviem gadiem entuziasti ielaida karpu mazuļus. Tagad tās sasniegušas apmēram divu kilogramu smagumu.
Fakti
Visiem makšķerniekiem vajadzīga makšķerēšanas karte, kuru var iegādāties visos makšķerēšanas veikalos, arī pasta nodaļās. Trim mēnešiem tā maksā vienu latu.
Gulbenes rajona ezeros ar laivām var iebraukt tikai no 1.jūnija, bet rūpniecisko zveju veikt no 21.jūnija.
Ja makšķernieks vēlas saņemt rūpnieciskās zvejas licenci, vispirms jāvēršas pašvaldībā, kurā atrodas izvēlētā ūdenstilpe.
Gulbenes rajonā ir tikai viena privātā ūdenskrātuve – Plēķu dīķis.
Kopumā Gulbenes rajonā ir 99 dažādas ūdenstilpes.
Gulbenē ir trīs ūdenstilpes: Gulbenes dzirnavu ezers, Valmes ezers un Emzes dīķis.
Beļavas pagastā: ezers Apulītis, Augulienas (zvejas tiesības valstij), Čusļu, Dindiņu, Letes, Melderu, Omarda, Pintelis (zvejas tiesības valstij), Sprīvuļu, kā arī divi dīķi – Straumes un Vīzītes.
Daukstu pagastā ir Jurciņu dīķis.
Druvienas pagastā: Pērļa dzirnavu dīķis, Druvienas dīķis, Caunes, Gaiļa, Kalniņa, Lazdu, Pērļu, Giganta, Guitāna, Ābrama un Tīrumkleivas ūdenskrātuve. Galgauskas pagastā ir Galgauskas ezers (zvejas tiesības valstij), Birztalu dīķis, Centra, Puķīšu ūdenskrātuve, Plēķu ūdenskrātuve (privātīpašums), Zāģētavas, Kopdarbības jaunais dīķis, Ratenieku dīķis. Jaungulbenes pagastā ir Siladzirnavu dīķi, Ušura ezers (publiskais ezers), Jaungulbenes PTS dīķis, Jaungulbenes dīķis II un Jaungulbenes dīķis. Lejasciema pagastā ir Aizupju, Bomīšu, Dūkstiņu ezers, Ādmiņu ezers (publiskais ezers), Grimnauža, Klinšu, Kugru, Lāču ezers, Mālu dzirnavu ezers, Moveša, Mustera ezers, Paideru dzirnavu ezers, Pakurlītis, Roznieku ezers, Sila, Silamiķeļu, Sinoles dzirnavu, Umbezers, Vaguļu, Janūžu dzirnavu, Ledupes, Sudaļa ezers (publiskais ezers), kā arī Dūres un Puidzuļu ūdenskrātuve. Litenes pagastā ir Kauguru ezers, Pansionāta ūdenskrātuve, Stacijas ūdenskrātuve un Kaļņa ezers (zvejas tiesības valstij). Lizuma pagastā ir Velēnas dzirnavu ezers, Lizuma dīķis, Uriekstes “Siltā” ūdenskrātuve, Jaunzemju dīķis.
Līgo pagastā ir Stigu ezers, Līgo, Jaunais Upleju un Lauru dīķis.
Rankas pagastā ir Melnais Cepļu, Jānēļu, Teļezers, Kalmodu (publiskais) ezers, Rankas dīķis, Rēveļu ūdenskrātuve, Uriekstes dīķis, Rankas kartonu fabrikas dīķis, Cerētas vecais dīķis un Cerētas jaunais dīķis. Stāmerienas pagastā ir Kalnienas, Ludza (publiskais ezers), Pogas (zvejas tiesības valstij), Stāmerienas ezers (zvejas tiesības valstij), Pogupes ūdenskrātuve.
Stradu pagastā ir ezers Kalnis, Mezītis (zvejas tiesības valstij) un Lazdags (zvejas tiesības valstij). Tirzas pagastā: Adulienas ezers, ezers Ūķis un Lielais Virānes ezers (publiskais ezers).
