“Vizmu Belševicu arī šogad min starp kandidātiem, kas pretendē uz Nobela prēmiju literatūrā,” vēsta aģentūra “Reuters”.
“Vizmu Belševicu arī šogad min starp kandidātiem, kas pretendē uz Nobela prēmiju literatūrā,” vēsta aģentūra “Reuters”. Lēmumu šodien izziņos Zviedrijas akadēmija. V.Belševica kā šīs prēmijas kandidāte nosaukta arī citos gados.
Arī 1995. un 1996.gadā Vizmu Belševicu min starp kandidātiem. Akadēmija iespējamos laureātus pirms balvas pasniegšanas neatklāj un arī pēc tam neizpauž balsošanas rezultātus, tāpēc pirms balvas ieguvēja nosaukšanas bieži izskan dažādi minējumi par izvirzītajiem kandidātiem.
Šajā gadā gandrīz vienu miljonu ASV dolāru (600 tūkstošus latu) lielās prēmijas saņemšanai nominēti V.S. Naipols no Trinidadas, Bens Okri un Činua Ačebe no Nigērijas, J.M.Kētce no Dienvidāfrikas, Mārgareta Etvuda un Alise Manro no Kanādas, kā arī Beijs Dao no Ķīnas, kas literatūrā pazīstams ar pseidonīmu Zao Zenkajs.
Balvai nominēti arī tādi literāti kā Nurudins Farahs no Somālijas, ASV dzejnieks Džons Ešberijs un latīņamerikāņi Karloss Fuente un Mario Vargass Ljosa. Eiropas kandidāti prēmijas saņemšanai ir zviedru dzejnieks Tomass Transtrēmers un bērnu grāmatu autore Astrida Lindgrēne, kā arī Beļģijas pārstāvis Igo Klauss, Nīderlandes rakstnieks Cēss Noteboms, Albānijas pārstāvis Ismails Kadare un Zimbabvē uzaugusī britu rakstniece Dorisa Lesinga. Uz prēmiju kandidē arī igauņu rakstnieks Jāns Kross un portugālis Antonio Lobo Antuness. Nobela prēmiju literatūrā parasti pasniedz pirmo, bet šajā gadā to pasniegs gandrīz pēdējo, tādēļ Zviedrijas masu medijos izskanējuši apgalvojumi, ka komisijai radušies sarežģījumi, pieņemot lēmumu. Lai gan prēmija šajā kategorijā piešķir tikai par ieguldījumiem literatūrā, Zviedrijas akadēmija stingri raugās, lai to piešķirtu ģeogrāfiski plašā areālā. Pēdējos piecus gadus prēmiju saņēmuši Eiropas literāri, bet pirms tam – Japānas, ASV, Trinidadas un Tobago, Dienvidāfrikas un Meksikas pārstāvji, tādēļ uzskata, ka arī šajā gadā Nobela prēmija literatūrā piešķirs kādam rakstniekam ārpus Eiropas. Pēdējo desmit prēmijas laureātu vidū ir seši prozas meistari, trīs dzejnieki un viens drāmu autors.
