Jau pēc nedēļas startēs tradicionālais ziemas rallijs “Sarma”. Tas vienmēr pulcē kuplu dalībnieku skaitu, un arī skatītāji labprāt dodas vērot ralliju mūsu pusē, mērojot ceļu pat no ļoti attālām Latvijas vietām. Rallijs “Sarma” mums, gulbeniešiem, ir nemainīga vērtība jau daudzus gadus. Nemainīga vērtība ir arī Vilhelms Sniedzāns, kurš rallija “Sarma” organizēšanai ir atdevis visu savu sirdi un dvēseli, vienmēr cenšoties sarūpēt saistošu, interesantu un arī pārsteigumiem bagātu sporta pasākumu gan sportistiem, gan arī līdzjutējiem.
– Kas mūs sagaida rallijā “Sarma 2012”?
– Rallijs “Sarma” šogad notiks jau 37. reizi pēc kārtas. Šogad autosportistiem būs jāveic divi ierastie ātrumposmi “Ikteri” un “Gaujmala”, bet pārējie ātrumposmi būs jauni. Kā viens no jaunumiem ir tas, ka šogad esam pārcēlušies uz Apes novada pusi. Tajā pusē rallijs nekad nav gājis cauri. Apes novads ir slavens ar saviem moto sporta pasākumiem, un Apes novada motosporta entuziasti mums labprāt nāk palīgā. Saņemam nopietnu atbalstu arī no Apes novada domes. Ceram, ka rezultāts patiks gan sportistiem, gan arī skatītājiem. Apes novadā paredzēti divi ātrumposmi – viens sevišķi interesants, otrs nedaudz ātrāks, bet īpatnēji – abi divi.
– Kāpēc šogad Gulbenes novadā esat izvēlējušies veidot tieši šos ātrumposmus – “Gaujmala”, “Ikteri” un “ZZK Agro”?
– Ļoti interesants un arī pietiekami garš un sarežģīts ātrumposms, piemēram, ir Druvienas ātrumposms, taču tajā pusē notika ceļu remonti un mēs nezinājām, kad tie beigsies. Tāpēc arī pārcēlāmies uz veco labo “Gaujmalu”, kas vijas no Velēnas pa otru pusi Gaujai līdz Lācītēm, un “Ikteriem”, ko sportisti brauca jau arī pagājušajā gadā. Taču šogad mūsu novadā būs arī pilnīgi jauns ātrumposms – “ZZK Agro” Lejasciema pagastā. Šo ātrumposmu atklāja mums visiem labi zināmais autosportists Zigurds Kalniņš. Par godu viņam šo ātrumposmu nosaucām viņa uzņēmuma vārdā. Šis ātrumposms ir ļoti sarežģīts. Tas būs pietiekami ātrs, jāņem vērā, ka finišs ekipāžām šī ātrumposma sākuma daļā var pienākt jebkurā brīdī, un tas nozīmē, ka par tālāko cīņu būs jāaizmirst. Pirmajā ātrumposma daļā skatītājiem arī būs grūti atrast skatīšanās vietas.
– Kuros novada un arī citu novadu ceļos nākamgad varētu notikt rallijs?
– Mums jāpieskaņojas visiem tiem novadiem un pagastiem, kas mūs ņem vai neņem pretī. Piemēram, ātrumposmi, kas šobrīd ir Apes pusē, vasarā nav braucami. Ja nopietni izanalizē arī Gulbenes novada ģeogrāfiju, arī šeit nav īstu vasaras ātrumposmu. Savukārt Madonas puse ir tā, uz kuru pusi varētu virzīties vasaras rallija ātrumposmi. Tur ceļi ir noturīgāki, ar nopietnāku klātni. Jāņem vērā arī tas, ka attīstās arī tehnika. Kādreizējie ātrumposmi derēja padomju tehnikai, kas bija ļoti gausa. Tagad šādi ātrumposmi der vairs tikai pārbraucieniem. Mēs esam spiesti pāriet uz turieni, kur ir sarežģītāki kustības apstākļi. Ja viss veiksies, domāju, ka arī nākamgad sadarbosimies ar Api, tur ātrumposms dzimst pēc ātrumposma. Taču šobrīd runāt par konkrētiem ātrumposmiem, kas varētu būt nākamajos rallijos, vēl ir pāragri.
– Cik ilgi notiek gatavošanās katram rallijam un kas ir grūtākais rallija organizēšanā?
– Kā viens rallijs beidzas, tā var teikt, ka sākam domāt jau par nākamo. Runājot par to, kas ir pats grūtākais rallija organizēšanā, es varētu teikt tā – novērst visus kreņķus, kas ir pēc rallija. Gatavojoties pašam rallijam visam pāri stāv drošība. Izvēlēties ceļus, samērīt – tas ir darbs, tāpat kā tas ir jebkuram citam cilvēkam, taču visgrūtāk ir nodrošināt drošību. Savukārt, ja runājam, kas ir patīkamākais, organizējot ralliju, tie ir pateicības vārdi, kas tiek izteikti pēc rallija, vienalga, vai tie nāk no sportistu vai jebkura cita cilvēka puses.
Es ļoti priecājos, ka man ir tik laba komanda. Mana zvaigzne jau sāk pamazām norietēt, bet man ir laba jaunā paaudze, kas ļoti labi tiek galā ar savu darbu un dara to ar lielu atbildību un entuziasmu.
– Cik lielu dalībnieku skaitu šogad prognozējat?
– Skaidri zināms, ka rallijā plāno piedalīties Latvijas labākie autosportisti, izņemot Andi Neikšānu, kurš pāriet uz lielo sportu. Droši varu teikt, ka atbrauks arī igauņu sportists Georgs Gross, nezinu, vai būs Ots Tanaks. Droši vien būs vairāki baltkrievu, ukraiņu un krievu sportisti, pats par sevi saprotams, arī igauņu un lietuviešu sportisti. Lietuviešu gan īpaši daudz varbūt arī nebūs, jo viņi gatavojas savam čempionāta posmam, kas notiks pēc nedēļas.
Pagājušajā gadā “Sarmā” startēja apmēram 120 ekipāžas. Domāju, ka šogad, ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju, īpaši vairāk nevarētu būt, taču apmēram 100 ekipāžas noteikti būs, to redzēsim nākamnedēļ, kad dalībnieki jau būs pieteikušies.
Uz ralliju mūsu novadā parasti ierodas daudz cilvēku – ne tikai sportistu, bet arī līdzjutēju. Ja kāds vēlas izmitināt šos cilvēkus, viņiem vajadzētu sazināties pa tālruni 29428585.
– Kas būtu noteikti jāatceras skatītājiem?
– Katrs ātrumposms tiks izbraukts divas reizes, taču starp tiem ir samērā neilgs pārtraukums, tādēļ trase starp pirmo un otro braucienu vaļā netiks vērta. Gulbenes ātrumposmus apsargās kāda Rīgas firma, kas jau ir ar rallija sargāšanas pieredzi. Mums kā organizatoriem ir nopietni jārēķinās ar drošības pasākumiem – liels lūgums skatītājiem uzvesties atbilstoši tiem. Skatītāji nedrīkst staigāt pa trasi, nedrīkst atrasties vietās, kur to nav droši darīt, jo iznākums var būt arī pavisam drūms. Bet pie visa vainīgs taču tik un tā būs organizators, kurš nebūs pienācīgi parūpējies par drošību.
Aicinu arī skatītājus padomāt par to, kas paliek pēc viņiem. Vajadzētu visu pēc sevis savākt, ja tiek kurināti ugunskuri, vajadzētu būt saudzīgiem pret dabu un cilvēku īpašumiem. Nevajadzētu darīt to, kas nepatiktu pašiem. Man uzreiz arī ir jāatvainojas cilvēkiem, kam sakarā ar ralliju tiks sagādātas neērtības.
Vēl arī gribētos lūgt skatītājus, lai viņi nenovieto savas automašīnas piebraucamajiem ceļiem abās pusēs, lai nenoslogotu ceļu. Šur tur mums šie ceļi ir arī domāti kā evakuācijas ceļi.
Ļoti gribētos arī, lai gan pirms, gan arī pēc rallija neviens netēlotu “rallistus”. Jau tagad jūtu dažu vietējo “rallistu” izpausmes. Bet kas ir mūsu parastais auto salīdzinājumā ar sportistu mašīnām. Mūsu auto ir salīdzinoši ļoti mazjaudīgi, tādēļ nevajadzētu tēlot sporta meistarus. Pa taisnu ceļu nav māksla braukt ar ātrumu 160 un 180 kilometri stundā – nospied gāzes pedāli un turi stūres ratu, pavisam kas cits ir braukt rallijā. Iespējams, ka uz rallija laiku Gulbenē varētu ierasties arī ceļu policija no Rīgas vai Valmieras. Jāpiebilst arī, ka policija šogad ceļu slēgšanā netiks iesaistīta, viņi varēs pildīt savus pienākumus un patrulēt uz ceļiem.
– Runājot par ziemas rallijiem, kas jums kā organizatoram ir svarīgāks – aukstums vai sniegs?
– Jāsaka tā, kā teica Karlsons – es gribu abus. Šogad zeme vispār nav salusi, ir sasalusi tikai ceļa klātne. Mums vajag, lai ceļa klātne būtu izveidota atbilstoši mūsdienu prasībām, lai tā būtu ātra, bet pietiekami līdzena. Savukārt runājot par aukstumu – kādu Dievs dos, tāds tas arī būs.
– “Sarma” allaž ir bijis pirmais ziemas rallijs, tagad ziemas rallijs ir arī Alūksnē. Vai jums nav bail no konkurences?
– Konkurence ir laba lieta. Tā liek strādāt labāk, nekā tu pats līdz šim esi strādājis. Taču to, ka tagad tiek rīkots arī ziemas rallijs tepat netālu, Alūksnē, es neuzskatu par konkurenci. Ja aprēķinām, piemēram, cik maksā kaut vai ziemas riepas, kas vasarā nav izmantojamas, sportistiem ir daudz izdevīgāk, ja ir iespēja piedalīties vēl kādā ziemas rallijā. Viņiem turklāt tā ir arī iespēja uzlabot savas prasmes.
– Kuru ralliju jums pašam vairāk patīk rīkot – ziemas vai vasaras?
– Tie ir divi ļoti atšķirīgi pasākumi. Ziemā ir jāiegulda daudz vairāk darba, turklāt nekas nav prognozējams. Piemēram, pagājušajā ziemā sakārtojām visus ātrumposmus, stāvvietas, skatīšanās laukumus, servisa zonas, bet tad sāka spēcīgi snigt un viss mūsu darbs bija pagalam un viss bija atkal jāsāk jauna. Bet kopumā es varu teikt, ka abi pasākumi – gan ziemas, gan vasaras – ir vienlīdz labi. Turklāt gan “Sarma”, gan “Gulbis” Gulbenes novadam ir tradīcija, tas būtu tāpat, kā atteikties no Ziemassvētkiem vai no Līgosvētkiem.
