Gulbenes deju kolektīvs “Ratiņš” šogad jau desmito gadu pēc kārtas piedalījās “Eiropeādē” – festivālā, kas jau četrdesmito gadu pulcē Eiropas dažādu valstu dejotājus.
Gulbenes deju kolektīvs “Ratiņš” šogad jau desmito gadu pēc kārtas piedalījās “Eiropeādē” – festivālā, kas jau četrdesmito gadu pulcē Eiropas dažādu valstu dejotājus. Šogad, dodoties uz Sardīniju, kur notika jubilejas festivāls, “Ratiņa” dejotāji ciemojās 11 valstīs. Pirmo reizi redzētas tik daudzas un krāšņas vietas.
Festivāls šogad notika Sardīnijā, Itālijā, kur no Latvijas piedalījās 13 deju kolektīvi.
“Dejojām festivāla atklāšanā, noslēgumā, kā arī ielu koncertos. “Eiropeādē” latviešu deju kolektīvi dejoja arī Kārļa Venta iestudēto deju “Es par tumsu nebēdāju”.
Festivāla noslēgumā dejojām “Rīga dimd”, un tad Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs saņēma “Eiropeādes” karogu. Visu Eiropas valstu dejotāji latviešus “iedancināja” vidū. Arī kaimiņi lietuvieši un igauņi apstiprināja, ka nākamgad Latvijā būs “Eiropeāde” un tā noteikti būs labi noorganizēta,” saka deju kolektīva “Ratiņš” vadītāja Iva Venta.
Svētku dalībnieki gan sadančos, gan arī svētku gājienā izturēja Sardīnijas svelmi, četrdesmit grādu karstumu.
Jau zināms, ka nākamgad Rīgā “Eiropeāde” notiks no 21. līdz 25. jūlijam Skonto stadionā. “Eiropeādē” piedalās apmēram 5000 dalībnieki. “Ratiņa” draugi no Beļģijas pilsētas Vernes un Gistelas izteikuši vēlmi nākamgad aplūkot Gulbeni.
Apskata 11 valstu skaistākās vietas
“”Ratiņam” “Eiropeāde” ir kā sezonas noslēgums, kulminācija, kurai gatavojamies. Jau rudenī sākam krāt naudu ceļojumam. Eiropeādē vienmēr jūtamies kā savējie, jo daudzu valstu dejotāji nāk klāt un ar prieku sagaida. Šogad redzējām Kauņu, Krakovu, Slovākiju, Budapeštu, Slovēnijas skaistākās vietas, Sanmarīno, Itāliju, Vatikānu, Austriju (tur manīti pirmie mākoņi. Visas Eiropas debesis bijušas dzidri zilas), Vāciju un Čehiju,” saka I. Venta. Katrā no valstīm gūti koši iespaidi. Visu to izstāstīt nemaz neesot iespējams, būšot ko atcerēties ziemas garajos vakaros. Piedāvājam nelielu ieskatu no “Ratiņa” karstās vasaras.
Par siera pārdošanu – bargs sods
Dejotāji pārliecinājušies, ka Sardīnijā laba spageti (tulkojumā no “Spage” – aukla) visdrošākā kvalitātes pārbaude pēc novārīšanas ir tā mešana pret griestiem – ja pielīp, tad tie ir gatavi. Tur ir balti, dzelteni, oranži, sarkani, zaļi, brūni un pat melni – taisni, savīti un samudžināti visdažādākie makaroni gan lielveikalos plastmasas pakās, gan suvenīru veikaliņos kristāla kārbiņās, kas drīzāk atgādina mākslas darbus nevis ēdamvielu. Arī ielu restorānos tie tiek pasniegti kā patiess kulinārijas meistardarbs. Par to pārliecinājušies arī “Ratiņa” dejotāji.
Esot Sardīnijā, nepieciešams izaicināt likteni un mēģināt nopirkt pasaulslaveno pūdēto sieru “Casu Marzu”. Gastronomiskie nejēgas apgalvo, ka tas esot planētas šaušalīgāko smirdoņu eliksīrs. Veikalos pārdevēji gan teikuši, ka šāda siera tirgošana ir aizliegta, jo Sardīnijas varas iestādes soda ikkatru, kas pārdod šo sieru. Tā arī “Ratiņa” dejotājiem neizdevās nobaudīt pasaulslaveno sieru.
Dejotājus pārsteidz Slovēnijas burvība
I. Venta atzīst, ka Slovēnija bijusi tā zeme, kas visvairāk pārsteigusi ar savu krāšņumu. Slovēnijā Triglava parka austrumos pie Blejsko ezera ir skaista pilsēta Bleda ar senlaiku pili kalna virsotnē un baznīcu uz salas. No Bledas uz dienvidiem ved ceļš uz Bohnijas ieleju, uz Savicas ūdenskritumu.
Lai pa labiekārtotām maksas kāpnītēm nokāptu pie Savicas ūdenskrituma, nav nepieciešams kalnā kāpēja rūdījums. Pietiek ar prasmi uzsoļot mājas piektajā stāvā. Un tad atrodies namiņā, no kura kopā ar citiem tīksminies par baltās putās sakulto ūdeni, kas plūst no kūstošajiem sniegājiem. Apkārtējo klinšu sienas ir stāvas, bet tajās pamanījušās iesakņoties priedes.
Veikalnieki mēģina runāt latviski
Sanmarīno – šobrīd pasaulē viena no mazākajām un vecākajām valstīm. “Ratiņa” dejotājus pārsteidza tas, ka restorānos un veikalos latviešus sagaidīja uzraksti “Labdien, Latvian” un “Pagaršo vino!”, veikalnieki mēģina latviski uzrunāt un aicina ēstuvēs. Viņiem ir ziņotāji, kas nolūko, no kurienes tūristi ir atbraukuši, un par to ziņo saimniekiem.
