Vai tiešām traucēja? Vai tiešām nav kur likt spēku un citādākā veidā izrādīties? Varbūt vienkārši paālējās un izrādījās citiem – redz, cik es varens!? Un cik jābūt aprobežotam, lai kaut ko tādu pastrādātu? Tā vienmēr gribas teikt, kad esam saņēmuši kārtējo ziņu no policijas vai arī iedzīvotājiem, ka pilsētā nolauzti pirms kāda laika iestādītie kociņi. Šoreiz ir cietušas trīs liepiņas. Nav pagājis nemaz tik daudz laika, kad atkal kādam vai kādiem ir niezējušas rokas, lai pastrādātu kaut ko riebīgu. Un tas nav stāsts tikai par nolauztiem kociņiem, ir tādi, kam, šķiet, bieži vien niez rokas un arī kājas, lai iespertu pa atkritumu tvertni, izdauzītu laternas, salauztu kādu soliņu, izrautu puķes no puķu dobes, saliektu ceļa zīmes vai pastrādātu vēl kādu citu nejēdzību. Kāpēc tas tā notiek? Vienkārši tāpat un aiz gara laika? Atbildi diezin vai zina pats vandalis. Muļķīgas un reizē arī bezjēdzīgas darbības. Skumji, ja starp mums ir tādi, kas neciena savu pilsētu un arī citu darbu. Ja būtu iespēja, liktu tādiem tā pamatīgi vaiga sviedros pastrādāt pāris mēnešus sabiedriskos darbus pilsētā – kopt, slaucīt, stādīt, ravēt, laistīt, varbūt tas šos cilvēkus “izārstētu” un tad rokas vairs neniezētu, un varbūt tad arī prastu novērtēt citu darbu. Mēs visi vēlamies, lai pilsēta būtu skaista, zaļa un sakopta, lai priecē acis pašiem un ciemiņiem, tāpēc cienīsim cits citu un arī savu pilsētu, jo nekur taču nav tik labi kā mājās.
