Sabiedrībai trūkst informācijas par joda nepieciešamību. “Joda deficīts ir cēlonis ne tikai vairogdziedzera saslimšanām, bet arī negatīvi ietekmē smadzeņu attīstību un darbību.
Sabiedrībai trūkst informācijas par joda nepieciešamību. “Joda deficīts ir cēlonis ne tikai vairogdziedzera saslimšanām, bet arī negatīvi ietekmē smadzeņu attīstību un darbību. Ja grūtnieces nesaņem pietiekamu daudzumu joda, var palielināties risks, ka bērniņam būs iedzimtas anomālijas,” skaidro UNICEF Latvijas Republikas Nacionālās komitejas projektu vadītāja Iveta Misiņa.
No 30. oktobra līdz 5. novembrim noris informatīvā nedēļa par joda deficītu. Pieaugušajiem paredzētie bukleti ir aptiekās, poliklīnikās, medicīnas iestādēs un ārsta endokrinologa kabinetā, bērni tos saņems skolās .
“Pavasarī veica atkārtotu pētījumu par joda deficītu Baltijas valstu iedzīvotāju organismos. Pētījums aptvēra 20 Latvijas skolas visos reģionos. Pētījums pieradīja, ka daļai Latvijas iedzīvotāju ir pazemināts joda saturs organismā,” informē I.Misiņa.
Vienkāršākais veids, kā uzturā uzņemt jodu, ir vārāmo sāli aizstāt ar joda sāli, kas nopērkams veikalos un aptiekās, kā arī vairāk jālieto produkti, kas satur jodu: mencas, skumbrijas, siļķes, aronijas, olas, šampinjoni, piens
un pupas.
