Simts ir cilvēkiem liels līkums, Bānītim – tas tikai sīkums…
Simts ir cilvēkiem liels līkums,
Bānītim – tas tikai sīkums,
Ja vien eļļu rumbās lies,
Tas vēl daudzus simtus skries.
Reiz to baroja ar koksni
Un tas cēla lielu troksni.
Nedaudz prasot ūdens drapi,
Sasniedza pat pašu Api.
Šodien ne tik labi vedas,
Sliedes sen vairs nav pie Sedas,
Tomēr sava paša priekam
Vēl līdz Alūksnei gan tiekam.
Šodien, kad mēs tik, cik spējam
Visu veco likvidējam
Šajās pārvērtību jukās
Arī bānītis bij sprukās.
Gribēja kāds rīkot talku
Un no vagoniem gūt malku,
Sliedes klusi “uzsist gaisā”,
Svilpi dziļi paslēpt maisā.
Gulbeniešiem gods un slava,
Daudz tur postītāju nava.
Jubileja spēku dos –
Bānīts vienmēr izdzīvos!
