Novembris Latvijai ir ļoti nozīmīgs mēnesis, jo 18.novembrī ir dzimusi Latvijas valsts, savukārt 11.novembrī, Lāčplēša dienā, jāpriecājas par vienu no Latvijas armijas lielākajām uzvarām. Tajā pašā laikā gan jāatceras, ka, cīnoties par Latvijas brīvību, īsā laika posmā tika zaudētas tūkstošiem tautiešu dzīvības. 1919.gada 11.novembrī Latvijas brīvības cīnītāju uzvara pār Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku Latvijas vēsturē iegājusi kā Lāčplēša diena.
Lāpu gājiens un piemiņas pasākums
Kopš 1920.gada šī diena tika svinēta kā Latvijas augstākā militārā apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa – un Latvijas armijas svētki, neaizmirstot arī brīvības cīņās dzīvības zaudējušo karavīru piemiņu.
Jau vairāk nekā divdesmit gadus 11.novembri Latvijā atkal atzīmē kā Lāčplēša gara uzvaras svētkus, rīkojot arī piemiņas pasākumus par godu brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.
Gulbenē Lāčplēša dienas svētki, lāpu gājiens un piemiņas pasākums pie pieminekļa „Par Latvijas brīvību kritušiem Gulbenes draudzes varoņiem” ir kļuvuši par tradīciju, kurai ir liela nozīme tautas kolektīvās atmiņas saglabāšanā. Atšķirībā no individuālās atmiņas, tieši kolektīvā atmiņa saglabā notikumus, kas norisinājušies visas tautas pastāvēšanas vēsturē.
Aplūkojot sākotnējās Lāčplēša dienas svinību tradīcijas, vēlos uzsvērt, ka šai svētku dienai veltītā militārā parāde notika ne tikai Rīgā, bet arī visās vietās, kur bija izvietoti Latvijas armijas garnizoni. Vecgulbenes miestā jau pēc brīvības cīņu noslēguma tika izveidots garnizons, kurš arī katru gadu
11.novembrī organizēja militāro parādi.
Savukārt kopš 1929.gada neatņemama Lāčplēša dienas svētku sastāvdaļa bija Gulbenes pilsētas amatpersonu, garnizona vadības un iedzīvotāju ziedu nolikšana un piemiņas brīdis jaunizveidotajā piemiņas vietā, godinot kritušos Latvijas brīvības cīnītājus. Bija arī Armijas dienai veltīts svētku mielasts, kultūras programma un atpūtas pasākums.
Zaudē iespēju
Zināms, ka 1940.gadā Latvijas valsts gandrīz bez cīņas atdeva savu brīvību un līdz ar to uz piecdesmit gadiem zaudēja arī iespēju rīkot Lāčplēša dienas svētkus un piemiņas pasākumus. Gulbenē izveidotajai Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas vietai pēc Otrā pasaules kara bija jāpazūd no cilvēku acīm un prātiem, tādēļ tā sākotnēji tika pārveidota – tur tika apbedīti 2.pasaules karā kritušie karavīri. Pēc tam karavīri tika pārapbedīti Brāļu kapos, bet šī vieta tika pilnībā iznīcināta. Patiesībā jau kopš 1940.gada tika uzsākta atklāta Latvijas tautas kolektīvās atmiņas dzēšana un veidošana atbilstoši Padomju Sociālistisko Republiku Savienības kopējiem uzstādījumam, piemēram, Oktobra revolūcijas svētki un piemiņas pasākumi, V.I. Ļeņina piemineklis.
Latviešu tautā mītošais Lāčplēša gars uz nenoteiktu laiku bija nonācis stingrā valsts drošības dienestu kontrolē, jo nevarēja paredzēt, kad tauta atkal būs gatava cīņai ne tikai par Latvijas brīvību, bet par pašas tautas eksistences tiesībām. Tāds laiks pienāca astoņdesmito gadu beigās un tiek dēvēts kā Trešā atmoda.
Tieši šajā laikā gulbenieši atjaunoja Lāčplēša dienas svētku un piemiņas pasākuma tradīciju. Piemiņas pasākums notika Gulbenes vecajos kapos, kur pie kādas lielākas apbedījuma vietas brīnumainā kārtā bija saglabājies piemiņas akmens kritušajiem par Latvijas brīvību. Bez ievērības netika atstāta arī vēsturiskā Latvijas brīvības cīnītājiem veidotā piemiņas vieta Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas tuvumā, kaut gan vizuāli tā vairs nebija redzama.
Uzsāk ziedojumu vākšanu
1989.gadā kritušo Latvijas brīvības cīnītāju pieminekļa vietā no tā pamatiem izdevās izņemt pamatakmeni un kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Latvijas Tautas frontes Gulbenes nodaļas un Latvijas kultūras fonda bankas kontos tika uzsākta naudas ziedojumu vākšana un krāšana, lai varētu atjaunot šo pieminekli. Tā kā pieminekļa atjaunošanas ieceres vēl bija sākuma stadijā, tad Lāč-plēša dienas piemiņas pasākums notika gan tā vēsturiskajā atrašanās vietā, gan Gulbenes vecajos kapos. Reāli darbi pieminekļa atjaunošanā sākās tikai 1991.gadā, kad atkal bija apliecināts tautā mītošais Lāčplēša gara spēks un atgūta Latvijas brīvība.
1992.gada 10.novembrī svinīgi tika atklāts vēsturiskajā izskatā atjaunotais piemineklis „Par Latvijas brīvību kritušiem Gulbenes draudzes varoņiem”. Pieminekļa autors ir tēlnieks Ojārs Feldbergs, kurš apliecinājis, ka faktiski vienīgā atšķirība no 1929.gadā atklātā monumenta ir tajā izmantotā granīta krāsa.
Katru gadu Lāčplēša dienā pie Gulbenes pieminekļa kritušajiem Latvijas brīvības cīnītājiem pulcējas visu paaudžu cilvēki. Gulbenē vairs nav Latvijas armijas garnizona, kas rīkotu militārās parādes, bet stabila vērtība šajā svētku dienā visus gadus bijusi mūsu dzimtenes bruņoto spēku sastāvā ietilpstošā Zemessardze.
Latvijas Armijas diena Gulbenes Zemessardzes 25.bataljonam ir svētki ar apbalvojumu un atzinību saņemšanu jau kopš tā dibināšanas. Gulbenes zemessargi šajā dienā nodrošina kritušo brīvības cīnītāju piemiņas vietu ar godasardzi, piedalās lāpu gājienā un citās aktivitātēs.
