Azartu var atrast jebkurā darbā un nodarbē. Senāk par azartiskāko spēli uzskatīja kāršu spēli “acīti”, kura daudzus stiprā dzimuma pārstāvjus spēļu vietā atstāja “bez biksēm”.
Azartu var atrast jebkurā darbā un nodarbē. Senāk par azartiskāko spēli uzskatīja kāršu spēli “acīti”, kura daudzus stiprā dzimuma pārstāvjus spēļu vietā atstāja “bez biksēm”. Tagad kāršu spēlēšana nav tik aktuāla, jo vietā nākuši spēļu automāti.
“Pieļaujamais spēļu automātu spēlēšanas biežums ir divpadsmit reižu gadā. Ja cilvēks vairs nekontrolē savas vajadzības un kļūst no tām atkarīgs, tad tā jau ir mānija. Arī azartspēļu mānijas pamatā ir vēlme laimēt, turklāt daudz. Būtībā arī atkarība rodas no cilvēka depresijas, nomāktības un panikas, un viņi spēlēs mēģina pašapliecināties,” saka ārsts, psihiatrs Valdis Liepiņš.
Sākumā izlaidība, vēlāk – slimība
Ja azartspēles sarežģī ģimenes attiecības, traucē darbu vai mācības, tā jau uzskatāma par slimību un atkarību. Azartspēļu piekritējs pavirši izturas pret otru ģimenes cilvēku. “Sākumā cilvēks mēģina relaksēties, vēlāk spēlēšana kļūst par ieradumu. Zaudējis pēdējo santīmu, meklēs iespēju to atgūt, jo tā rīkoties liek viņa depresīvais stāvoklis. Vēlāk cilvēks apzinās, ka muļķīgi gaidīt laimestu, jo spēļu automāti veidoti, lai palielinātu īpašnieka, nevis spēlmaņa ienākumus. Cilvēkus vilina iespēja laimēt, bet tā ir blēdība, jo pastāvīgi gūt panākumus nav iespējams,” saka V.Liepiņš.
Atkarība ir ārstējama
“Atkarība no azartspēlēm ir ārstējama, protams, labprātīgi. Ģimenēs audzina vecāki, sievas, bet tas nenonāk līdz apziņai, ka šī spēlēšana būtu jāpārtrauc. Bieži azartspēles iet rokrokā ar alkoholu, narkotikām un likumpārkāpumiem. Vispirms atkarība tiek ārstēta ar antidepresantiem. Tā var ilgt četrus līdz septiņus mēnešus, turklāt maksa par zālēm būs no 20 līdz 40 latiem mēnesī. Bet ārstēšana, ja tā ir brīvprātīga, ir efektīva. No ārstēšanās nevajadzētu kaunēties, jo to dara sevis un tuvāko cilvēku labā,” saka V.Liepiņš.
Sevi neuzskata par atkarīgiem
Tie spēlmaņi, kas pie spēļu automātiem ir gandrīz katru dienu, sevi neuzskata par atkarīgiem. “Šādu cilvēku ir ļoti daudz, bet pie speciālista neiet. Grūti atbrīvoties no atkarības paša spēkiem,” saka V.Liepiņš.
Visvairāk sāp ģimenes locekļiem
Sākumā liekas, ka azartspēles palīdzēs palielināt ģimenes kapitālu. Tikai vēlāk rodas nojausma, ka zaudēts ir vairāk nekā iegūts. “Mēs runājām ar vīru. Viņš katru reizi solās, ka spēlē pēdējo reizi. Rodas nauda, un atkal cilvēks ir ceļā uz spēļu automātiem,” saka Daiga M.. “Pats esmu spēlējis. Tagad no tā esmu ticis vaļā, jo bija jāizvēlas – spēļu automāts vai mīļotā meitene,” saka Guntars C.. Kāds apsardzes darbinieks, nostrādājis bārā divus gadus, ir pārliecināts, ka spēļu automāti labumu dod tikai to īpašniekiem. Izredzes laimēt ir, cilvēku pārņem azarts, viņš neprot laikā apstāties, un visa nauda paliek automātā.
Cilvēks pie spēļu automāta izskatās nožēlojams. Sarunājas ar to, dusmās iesit, pauž visas labās un sliktās emocijas. Atliek vien piekrist kādai atsaucei internetā par spēļu automātiem – ja cilvēki skolā būtu mācījušies varbūtības teoriju un sprieduši skaidrā prātā, tad azartspēļu bizness ievērojami noplaktu.
Fakts
Latvijas spēļu biznesa asociācija (LSBA) uzskata, ka azartspēļu biznesa rentabilitāte līdz gada beigām turpinās samazināties. LSBA plāno, ka rentabilitāte 2000. gada beigās samazināsies līdz 3, 2 procentiem. Pēc Azartspēļu uzraudzības inspekcijas datiem 1997. gadā rentabilitāte bija 9,45 procenti.
LSBA uzskata, ka pēc pašreiz pastāvošās likumdošanas un Latvijas teritorijas lieluma spēļu iekārtu skaits nevar vairs būtiski palielināties.
