Iebraucot Tirzas pagasta centrā, “Veldzītes” nepamanīt nav iespējams, jo uz to atrašanās vietu norāda skaists māju vārds un dažādu toņu skujeņu parāde. Savulaik “Veldzītēs” atradās kolhoza ēdnīca, kas tagad ar pašu saimnieku rokām pārtapusi gaumīgā dzīvojamajā mājā. Tai visapkārt arvien lielāku teritoriju aizņem dažādas puķes, skujeņi un citi košumaugi.
Katram sava pārliecība rožu audzēšanā
“Vispirms es parādīšu savu pirmo un mīļāko puķu dobi, jo tajā zied visas puķes, kas smaržo. Pavasarī dobē pirmās uzzied hiacintes, tad – rozes un lilijas, tām seko pusdienziedes un samtenes. Pagājušajā gadā lilijas bija karaliskas! Galvenokārt audzējam tikai smaržīgās lilijas. Rau, rozes pamazām sāk ziedēt. Tām ļoti patīk satrūdējuši kūtsmēsli,” stāsta Sanita.
Cik augu kopumā ir Tirzas pagasta “Veldzītēs”, to saimnieki Sanita un Jānis neņemas pateikt. Sanita iegādājusies nelielu zemes gabalu turpat pie mājas, ko nosaukusi par “Rožlejām”, jo piekalnītē tikšot audzētas dažādu šķirņu rozes. Starp Sanitu un Jāni pat izvērsusies savstarpēja sacensība rožu audzēšanā. Skaita ziņā gan Sanita vīru esot apsteigusi, jo viņas pārziņā ir 27 rozes, bet Jāņa – 14. Arī stādīšanas, audzēšanas un mēslošanas jautājumos katram esot sava pārliecība. “Tad jau redzēsim, kuram būs taisnība. Ja Jāņa rozes būs skaistākas, pārdzīvošu. Bet šobrīd esmu vīru apsteigusi, jo manas rozes jau zied,” smejas “Veldzīšu” saimniece. Gandrīz par katru rozi Sanitai ir savs stāsts. Piemēram, vienu rozi Jānis Kāzu muzeja rīkotajā pasākumā “Kāzu štelles” iemainījis pret maizes kukuli. “Mēs – vairāki draugu pāri kopā – esam izveidojuši Krītiņu ģimeni, kas iet pa kāzām, savas meitas precinādami,” skaidro Sanita un uzliela Jāni.“Vīrs man palīdz it visā. Viņš ir tas, kas sagatavo vietu jaunu augu stādīšanai, kurš gādā par kaitēkļu apkarošanu. Es tikai ravēju dobes un priecājos,” stāsta Sanita. Katras dobes augu dažādība “Veldzītēs” ir plānota tā, lai dobē vienmēr kaut kas ziedētu vai priecētu ar lapu zaļo toņu daudzveidību. Rožu stādus Sanita un Jānis iegādājas tikai stādu audzētavā “Rožlejas”, bet pēc skujeņiem dodas uz Kalsnavu. “Ciemiņi mums droši var dāvināt rozes. Tas nekas, ja gadīsies divas vienādas. Arī uz mūsu kāzu gada jubileju dāvanā saņēmām trīs rozes, kas tagad krāšņi zied,” bilst Sanita.
Augiem vajag mīlestību
Saimnieki uzskata, ka nevar cerēt, ka zemē ielikts un aizmirsts augs stiepsies garumā un pletīsies kuplumā. Tam, tāpat kā cilvēkam, ir vajadzīga mīlestība. Ar katru augu Sanita aprunājas, sabar, ja tas negrib augt, un pat piedraud, ka izraks. Un, skat, notiek brīnums! Puķe pārsteidz ar krāšņiem ziediem, košumkrūms – ar jauniem spēcīgiem dzinumiem. “Mēs ļoti gribam iestādīt magnoliju. Ļoti patīk vasaras rododendri, jo ziemas rododendri laikam nav man domāti, tāpēc ar tiem neveicas. Ļoti patīk baltais rododendrs ar īpašu smaržu, ko pirms gada Jānim uzdāvināju dzimšanas dienā,” Sanita stāsta. Uz neliela pakalniņa pie pašas mājas garumā stiepjas egle, kas tiek rotāta Ziemassvētkos. Tai ir īpaši čiekuri – nelieli uz leju augoši. Pa vidu skujeņiem saimniece iemetusi pa košam ziedu krāsu akcentam, ko veido sīkziedu neļķītes un citas puķes. Īpaša vieta ierādīta veigelas krūmam.
Vis notiek soli pa solim
Ziemā pagalmā biežas viešņas ir stirnas, kas likvidējušas gandrīz visu tūju rindu. Lai atlikušās nosargātu, tās nācies rūpīgi notīt. Savukārt puķu dobēs kaitējumu nodara zemesvēži. Rotaļas starp puķēm iecienījuši arī kaķenīte Žubīte un runčuks Puncis. Rezultātā nākas ciest vienai otrai maza auguma puķei, bet saimnieki par to īpaši nebaras, jo kaķi saimniecei ir īpaši mīļi, tāpat kā takši Rasa un deviņgadīgais Fricis. Sanita stāsta, ka pērn pati audzējusi vasaras puķu stādus, bet šogad neesot īpaši veicies. Pirmajā gadā saimnieki iestādījuši ābeļdārzu, tad iekopuši zālienu. “Ja būtu vairāk laika, tad arī varētu vairāk paspēt. Tagad viss notiek soli pa solim,” prāto Jānis. Sanita atklāj, ka cenšoties katru uzplaukušo ziedu arī nofotografēt.
