Trešdien pēc ikdienas apgaitas savās teritorijās, kas vasarā sākas no pulksten 5.00, Gulbenes 21 sētnieks pulcējās uz sacensībām stadionā.
Trešdien pēc ikdienas apgaitas savās teritorijās, kas vasarā sākas no pulksten 5.00, Gulbenes 21 sētnieks pulcējās uz sacensībām stadionā.
Tveicīgā sacensību diena sētniekiem sākās ar teorētisko zināšanu pārbaudi, kuras laikā bija arī jāraksturo sētnieka darba nākotnes vīzija 2015.gadā. Sētniece Guntra Šumakova, kas strādā šajā profesijā otro gadu, laikrakstam pauda, ka pēc 12 gadiem “slota ies pa priekšu un sētnieks nopakaļus spaidīs tai pogas”. Bet pagaidām gan ar visu jātiek galā saviem un tuvinieku – vīra, bērnu – spēkiem. Labākās teorētiskās zināšanas šajā pārbaudījumā apliecināja Maija Ozoliņa. Sarunā ar laikrakstu viņa pauda, ka sacensību laiks ir izraudzīts pareizi.
“Jāstrādā gan no rīta, gan vakarā. Dienā sētnieks traucē cilvēkiem,” saka viņa. M.Ozoliņa par sētnieci strādā jau astoto gadu. Sacensības viņa raksturo īsi: lai mēs būtu kopā, lai mācītos cits no cita.” Viņa uzskata, ka sētniekiem nereti ir jāpārvar slinkums un jābūt stipriem nerviem. Apziņa, ka piederi profesionāliem cilvēkiem, palīdzot.
Sētnieki arī stadionam blakus esošajā parkā sacentās saveldrējušas zāles pļaušanā, izmantojot rokas izkapti. Pēc tam bija jāmet mērķī slota. Šajos konkursos veiklākais bija vienīgais vīrietis dāmu konkurencē – Jānis Briedis.
Noslēgumā izklaidei bija jautrības stafete, kurā labākā bija Anna Orlova. Apbalvoja arī uzvarētājus katrā sacensību pārbaudījuma veidā, pēc tam bija kopīga siera ēšana un alus dzeršana. Vakarā sētnieki atkal devās savu teritoriju ikdienas apgaitā. Sacensībās uzvarējušos sētniekus suminās vēl sestdien Gulbenes stadionā pilsētas svētku laikā.
Gulbenes domes labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte laikrakstam saka, ka sētnieku sacensības Gulbenē būs tradicionālas. Šoreiz tajās piedalījušies tikai SIA “Gulbenes nami” un pašvaldības labiekārtošanas iestādes sētnieki. Nākamgad būs vēl citi.
Aija Širaka par sētnieci strādā jau astoņus gadus amatu savienošanas kārtībā, jo darbs ir vēl citur. Visur paspējot.
“Man no bērnu dienām patīk, ka viss ir sakopts, notīrīts. Tā bija manas mammas mājas pagalmā. Tā cenšos arī savā darbā,” saka viņa. A.Širaka uzskata, ka pilsētas bērni no mazotnes jāradina sakopt apkārtni.
Rasma Inese Krieva par sētnieku mačiem saka: “Interesanti. Ir kopības sajūta.” Viņa uzskata, ka sētnieka profesija ir vajadzīga. “Ja tuvinieki nepalīdz, tad sētniekam ir gaužām grūti. Sevišķi tad, kad jātīra sniegs – kilometrs trotuāra dienā – vai jākasa lapas,” uzsver sarunbiedre.
Antoņina Timofejeva ir sētniece jau sesto gadu. Viņa uzskata, ka šī profesija ir sportiska un palīdz saglabāt spēku un fizisko aktivitāti. Līdz pensijai A.Timofejevai ir vēl septiņi gadi, bet pagaidām viņa vasarā paspēj padarīt ikdienas darbu un vēl mežā piecu stundu laikā salasīt 25 kilogramus melleņu.
Aija Kamara saka, ka tautā uzskata, ka “par sētniekiem strādā šādi, tādi cilvēki”. Taču zīmīgi, ka tie, kas apņemas darīt šo darbu, nemet plinti krūmos un iesākto cītīgi turpina. “Man tēvs mācīja tā, ka katrs godīgs darbs ir cienījams. Ir tikai jādara,” saka viņa.
