Daukstu pagasta piemājas saimniecībā „Ķirši” Anna Karole ar zemeņu audzēšanu nodarbojas jau 30 gadus. Ogas viņa pārdod vietējā tirgū. Šobrīd, kad ir sācies zemeņu laiks, dienā varot pārdot pat vairāk nekā 50 kilogramus ogu. Visu izšķirot tirgotāju skaits.
Pirmajās dienās cilvēki labprātāk pirkuši lielās zemenes, bet tagad pamazām tās pērkot ievārījuma gatavošanai.
„Šogad mūsu saimniecībā ir vidēja zemeņu raža. Kur stādījums vecāks, ogu ir daudz, bet mazas, jo bija arī pārāk sauss. Zemenājos, kas ražo otro gadu, ogas ir lielas un skaistas. Tās gatavojas ļoti strauji, jo izmantojam melno plēvi. Tikai piecas dobes ir bez plēves, tāpēc iespējams salīdzināt, ka zem plēves zeme ir irdena, bet dobēs, kur plēves nav, sakaltusi un cieta. Izmantojot plēvi, arī ogu raža ir vismaz divkārt lielāka,” stāsta audzētāja. Ogu tīkotāju esot daudz, jo pircēji labāk iegādājoties vietējās, nevis poļu vai lietuviešu zemenes.
Piedāvā ‘Sonāti’
”Ķiršos” 110 metru garās vagās, kas aizņem 0,3 hektāru platību, šobrīd ienākas septiņas zemeņu šķirnes. Saimniece bilst, ka platība tikai nedaudz esot kļuvusi lielāka, jo jārēķinās ar saviem spēkiem. Ar to vien, ka zemenes ir iestādītas, esot par maz. Tās rūpīgi jākopj.
„Pircējiem piedāvāju pirms diviem gadiem iegādāto šķirnes ‘Sonāte’, kā arī ‘Elsante’ ogas, kas ir lielas, saldas un stingras. Man patīk arī zemeņu šķirne ‘Polka’, bet tā labi ražo tikai divus gadus, tad jāveido jauns stādījums. Uz citām valstīm pēc zemeņu stādiem nebraucam. Ir arī novadā zemeņu audzētāji, kuriem ir interesantas šķirnes, bet diemžēl viņi citiem stādus nepārdod. Saprotu – konkurence. Zemenēm ir vajadzīgs arī mēslojums, rudenī – ar lielāku kālija daudzumu. Pavasarī, izmantojot muguras miglotāju, zemenes tikai divas reizes nosmidzinājām ar tām domāto komplekso mēslojumu. Mums jau nav citas iespējas iedot mēslojumu, jo zemenes aug plēvē izgrieztajā caurumā,” stāsta Anna.
Saimniecībā līdz šim visus gadus zemenes audzētas vagās, bet pērn vagas aizstātas ar dobēm. „Dobes ir labākas, jo zemenes nenomīdās un neaizaug zālē. Mēs izdzenam 60 centimetrus platas dobes, ar grābekli mazliet izlīdzinām to virsmu un pārklājam ar 160 centimetru platu plēvi. Tādējādi mums starp dobēm veidojas ceļš, arī nezāles nav jāravē. Ap zemenēm gan jāapplūc. Dobēs stādītām zemenēm arī ogu lasīšana ir nesalīdzināmi vieglāka,” stāsta „Ķiršu” saimniece.
Tīrās muļķības
Par to, vai zemenēm ir jānogriež lapas vai nav, audzētāju uzskati atšķiras. „Pēc tam, kad zemenes ir beigušas ražot, visām nogriežu lapas, jo tās līdz rudenim ataug. Veidojot jaunas zemeņu dobes, mēs piķējam stādus un tikai pēc tam tos izstādām tiem paredzētajā vietā. Arī tirgošanai paredzētos stādus vispirms piķējam zemē. Rudenī, kad siltumnīcas tukšas, tajās izpiķējam stādus,” stāsta Anna. Viņa uzskata, ka tam absolūti neesot nekādas nozīmes, vai stādīšanai izvēlas pirmo stīgas stādu vai pēdējo. Arī kalendāros norādītajām lapu, augļu un sakņu dienām audzētāja nepievērš nekādu uzmanību. „Tīrās muļķības! Vienā rudenī astoņas zemeņu vagas iestādīju katru savā dienā. Nebija nekādas atšķirības. Ogu raža visās dobēs bija vienāda,” smejas saimniece. Kad vienā vietā zemenāji beidz ražot, tos izrauj, zemi apar un laiž atpūtā, lai šajā vietā zemenes stādītu tikai pēc pieciem gadiem. Lai zemeņu stādīšana veiktos maksimāli ātrāk, tiekot izmantota no notekūdeņu caurules izgatavota ierīce. Ar tās palīdzību plēvē tiek izspiesti caurumi. „Viens iet pa priekšu un taisa caurumus, bet es tik stādu,” piebilst pensionāre.
Ļaujas eksperimentam
Šajā pavasarī Anna nolēmusi veikt eksperimentu arī ar gurķiem. Vairāk nekā simt gurķu stādu viņa izaudzējusi podiņos un tad izstādījusi tīrumā arī gurķu dobi pārklājot ar melno agroplēvi. Žēl tikai, ka tajā caurumus nākoties griezt ar šķērēm. „Jau tagad redzams, ka gurķi agroplēves lodziņos aug salīdzinoši straujāk. Lai gurķiem nebūtu tukšo ziedu, šogad izraudzījos šķirni ‘Adams’, kur zieds, tur arī gurķis galā,” pārliecinājusies Anna.
