Lai gan gulbenietei Elgai Buliņai pavisam ir trīs vārdi, viņa uzskata, ka vārds cilvēkam nav galvenais un tam nav tik liela nozīme cilvēka dzīvē. “Svarīgākais ir pats cilvēks. Ja esi labestīgs, arī pret tevi izturas labestīgi. Citi brīnās, kā es varu tik labi ar visiem sadzīvot, kāpēc visi mani tā ciena. Es atbildu – nevajag nevienam darīt un vēlēt ļaunu, kā arī nevajag turēt naidu. Tur slēpjas dzīves gudrība,” atklāj sieviete.
Elga stāsta, ka ar saviem kaimiņiem nevienu reizi nav bijušas domstarpības vai strīdi. “Zinu citus kaimiņus, kuri savā starpā nu nemaz nevar sadzīvot. Viņi tikai pa tiesām staigā. Manā dzīvē šādu brīnumu nav!” saka vārdadienas gaviļniece.
Svētkos vienmēr atceras savējie
Vārdadienas gaviļniece stāsta, kā tikusi pie trim vārdiem. “Mans kristītais vārds ir Ella. Šajā vārdā mani sauc mana gadagājuma radinieki. Dokumentos ierakstīja Elga, savukārt mazbērni un mazmazbērni mani sauc par Gulbīti. Sadzīvoju ar trim vārdiem,” saka Elga, kuras vārds ir samērā rets, jo Latvijā kopumā dzīvo 1231 šī vārda īpašniece.
Gaviļniece atceras, ka agrāk vārda un dzimšanas dienas tika svinētas plašā radu lokā un pamatīgi. Tagad par to liecina vien atmiņas un fotogrāfijas albumos, jo daudzi radinieki jau atdusas kapos. Savukārt tagad svētkos vienmēr atceras bērni un kuplais mazbērnu un mazmazbērnu pulks. Arī šodien, svētku dienā, viņu atceras tuvinieki. “Esmu bagāta. Man ir pieci mazbērni un pieci mazmazbērni,” lepojas Elga un piebilst, ka bērni, mazbērni un mazmazbērni par viņu ļoti rūpējas un lutina. “Esmu uzmanības centrā. Atbalsts no apkārtējiem ir liels,” uzsver Elga.
Darba netrūkst
Elga par garlaicību nesūdzas. Vēl tik daudz darbu jāizdara! Piemājas dārziņā savai iztikšanai tiek izaudzēti ķiploki, sīpoli, tomāti, gurķi un arī nedaudz kartupeļi. “Tagad uzraku zemi un iestādīju ķiplokus nākamajam gadam, vēl jāsakopj apkārtne, puķu dobes. Kapos lapas regulāri jānokasa. Malka ziemai jāsagatavo. Jārūpējas par kaķi un suni,” viņa uzskaita darāmos darbus.
Izrādās, ka Elga ir ne vien čakla mājsaimniece, viņai ir arī ķēriens uz šūšanu. “Speciāli par šuvēju nekur neesmu mācījusies, bet protu šo arodu. Man ir šujmašīna. Un, ja kaimiņi kaut ko palūdz salabot, sašūt, es nekad neatsaku. Agrāk jaunībā gan sev, gan bērniem pati šuvu drēbes. Tā kā ar vīru paši cēlām savu māju, tad pieprotu arī galdniecības darbus,” stāsta gaviļniece.
