Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija aicina frakcijas un ministrijas rast iespēju nākamā gada valsts budžetā paredzēt 1,8 miljonus latu, lai palielinātu bērnu pabalstus.
Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija aicina frakcijas un ministrijas rast iespēju nākamā gada valsts budžetā paredzēt 1,8 miljonus latu, lai palielinātu bērnu pabalstus par tiem pirmajiem bērniem ģimenē, kuri dzimuši laika posmā no 1995. līdz 1999.gadam.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš domā, ka tas būtu minimālākais, ko Saeima varētu darīt, lai uzlabotu finansiālo situāciju ģimenēs. Saskaņā ar spēkā esošo likumu ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu, kas dzimis līdz 1999.gadam, ir mazāks nekā par pirmo bērnu, kurš dzimis pēc šā termiņa. Pabalsts par pirmdzimto, kurš dzimis līdz 1999.gadam, šobrīd ir 4,25 lati, savukārt par pirmo bērnu ģimenē, kurš dzimis pēc šā termiņa, ir seši lati.
Jau ziņots, ka likums paredz jau no nākamā gada palielināt ģimenes valsts pabalstu par bērniem. Tomēr valdība ierosināja pabalstu palielināšanu atlikt līdz 2003.gadam, jo budžetā nav naudas pabalstu palielināšanai. Opozīcijas frakcijas strikti iebilst pret pabalstu palielināšanas atlikšanu un ir gatavas meklēt papildu finansējumu nākamā gada budžeta ietvaros, lai to palielinātu, kaut arī pakāpeniskāk nekā bija iepriekš plānots. Arī atsevišķi valdības koalīcijas frakciju pārstāvji uzskata, ka, lemjot par budžeta iekšējo pārdali, vienai no prioritātēm jābūt bērnu pabalstu palielināšanai.
“Latvijas ceļa” frakcijas priekšsēdētājs vietnieks Romualds Ražuks sarunā ar BNS pauda viedokli, ka pabalsts par pirmajiem bērniem, kas dzimuši laikā no 1995. līdz 1999.gadam, būtu jāpalielina līdz sešiem latiem. Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Lagzdiņš arī BNS pauda viedokli, ka jāmeklē līdzekļi, lai pabalstus palielinātu kaut nedaudz un, pēc viņa domām, Saeimai jārāda piemērs, piešķirot pabalstiem vienu miljonu latu, kas tai paredzēti investīcijām un remontdarbiem.
“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšsēdētājs Māris Grīnblats arī atzina, ka bērnu pabalstu palielināšana varētu būt viena no prioritātēm, lemjot par budžeta iekšējo pārdali, bet tā kā tas skar pietiekami lielu summu, par to jāvienojas vairumam frakciju.
Premjers Andris Bērziņš atzina, ka nav apmierināts ar bērnu pabalstu palielināšanas atlikšanu. Tomēr valdība, rūpīgi izvērtējot, nav atradusi tam līdzekļus. Bērziņš uzsvēra, ka pabalstus nevar palielināt uz budžeta deficīta rēķina, bet, ja Saeima tomēr atradīs finansu avotu, tas būs tikai apsveicami.
