Pēc desmit gadu ilgas draudzības pārraut attiecības vienā mirklī. Ienīst kādu no radiem tik stipri, lai ignorētu visas dzimtas tikšanās reizes. Kādi ir konflikta iemesli, lai sanaidotos uz mūžu?
Vaino bērna nāvē
“Gundega vaino mani savas meitas nāvē,” konflikta iemeslu skaidro Aija. Negadījums notika pirms 15 gadiem, kad Gundegas meitai bija četri gadi, bet Aijas – divi. Abas sievietes ir māsīcas, un liktenīgajā vakarā notika ģimenes viesības. Abas meitenes sēdēja dīvānā un spēlējās, arī vecāki atradās svinību telpā. “Vispirms manu meitu no dīvāna nogrūda Gundegas meita, pēc tam mana meita no dīvāna izgrūda Gundegas meitu,” notikumu gaitu ieskicē Aija. Lielākā meitene tik stipri atsitās pret grīdu un sasita galvu, ka bija nepieciešama ārsta palīdzība. Slimnīcā meitenei konstatēja smadzeņu satricinājumu. Taču slimās meitenes mamma uzskatīja, ka stāvoklis nav tik nopietns, lai bērnu paturētu slimnīcā. Diemžēl viņas lēmums izraisīja sekas, ar kurām neviens nebija rēķinājies un kas visiem tagad spiež sirdi. “Pēc gada Gundegas meita nomira. Man neļāva pat uz bērēm iet, jo māsīca uzskatīja, ka es esmu vainīga. Kāpēc viņa nomira, īsti nemaz nezinu. Es domāju, ka tas bija komplikāciju dēļ, kas radās pēc neizārstēta smadzeņu satricinājuma. Varbūt iemesls tomēr bija cits, es nezinu, ārstu slēdzienu neesmu redzējusi,” stāsta Aija. Pirmajos gados pēc negadījuma Aija turējusi ļaunu prātu uz māsīcu par nepamatotajiem apvainojumiem. Vēlākos gados naids pārgājis. “Es viņai piedevu ļaunos vārdus, ko no viņas dzirdēju,” atklāj Aija. Viņa vēlējusies ar Gundegu izlīgt, taču māsīca nav gribējusi izrunāties. Pēc tam Gundega mēģinājusi izlīgt ar Aiju, taču uzstādījusi ultimātu Aijai. “Es tev piedošu, ja tu man palīdzēsi to un šito,” situāciju ieskicē Aija. Viņa šādi nav vēlējusies “tirgoties”. Pašlaik notikums nogūlis ģimenes noslēpumu lādē, taču ik pa laikam Aijai tas joprojām uzjundī emocijas.
Pēc šķiršanās neļauj tikties
“Māte ar tēvu 30 gadus nodzīvoja ārēji saticīgā laulībā. Kad tēvs atrada sev citu sievieti, izrādījās, ka viņš ir sliktākais cilvēks uz pasaules. Man, pieaugušam cilvēkam, tika aizliegts ar tēvu tikties. Mazbērnu klātbūtnē vectēvs tika apsaukāts un gaismā celti visi viņa sliktie darbi,” ģimenes konfliktu ieskicē Dina. Kad tēvs pameta māti, meita nolēma saglabāt labas attiecīgas ar abiem vecākiem. Taču māte vēlējusies, lai meita nostājas viņas pusē. “Saki, ka viņam jāatgriežas pie manis, saki, ka neļausi viņam tikties ar mazbērniem, saki, ka viņš vairs nebūs tavs tēvs, ja pametīs mani, – ar šādām prasībām mamma man nelika mieru,” atceras Dina. Notikušo viņa atceras kā ļaunu murgu. Katra tikšanās ar mammu beigusies ar skandālu un asarām. “Vai tā es tevi audzināju?” noslēgumā arvien atskanējis arī šāds jautājums. Pēc tam bija jādzird pārmetumi, ka mazbērniem atļauj tikties ar tēvu un viņa jauno draudzeni. “Mēs ar vīru bijām bērniem paskaidrojuši, ka vecmāmiņa vienmēr būs viņas vecmāmiņa, bet vecaistēvs tāpat kā līdz šim turpinās rūpēties par mazbērniem, jo viņu mīlestība pret mazbērniem nav mainījusies. Diemžēl manas mammas skandālu dēļ bērni sāka atrunāties, ka nevēlas vairs pie vecmāmiņas doties. Bērniem labāk patika doties pie vectēva jaunās ģimenes, kur jaunā draudzene vienmēr viņus mīļi sagaidīja,” norāda Dina. Attiecības kaut cik normalizējās, kad pēc divu gadu tiesas novilcināšanas vecāku laulība tomēr tika šķirta. “Mamma ir samierinājusies, ka tēvu neatgūs. Šaubos, vai samierināšanās ir patiesa. Sirds dziļumos tas viņai sāp. Lai mammu nesāpinātu, viņas klātbūtnē nekad nepieminu, ka esmu bijusi pie tēva,” atklāj Dina.
Nevar sadalīt mantojumu
“Dzīvo uz vienas ielas, bet iet garām viens otram nesveicinoties,” kā ģimenē beigusies mantojuma dalīšana, skaidro Aivis. Pēc Aivja vecmāmiņas nāves ģimenei mantojumā palikusi privātmāja ar dārzu. “Tad tikai sākās. Vecmāmiņai ir četri bērni – divas meitas un divi dēli. Jaunākie uz māju nepretendēja, taču vecākie uzskatīja, ka māja pienākas tieši viņiem. Turklāt centās ar jaunāko palīdzību pierādīt savu ieguldījumu. Uzskaitīja, cik bieži dārzu ravējuši, māju krāsojuši, atcerējās, cik vērtīgas dāvanas vecākiem dāvinājuši. Vecmāmiņa pēdējā laikā slimoja. Vecākais dēls bija pat čekus par zālēm saglabājis, lai ar tiem pierādītu savu lielo ieguldījumu. Viņš uzskatīja, ka jāsaglabā tradīcija, ka mantojums paliek vecākajam dēlam. Es nevarēju iedomāties, ka mani onkuļi uz kaut ko tādu ir spējīgi. Viņi pārmeta viens otram mammai jaunībā sagādātos pārdzīvojumus. Tie esot iemesls mammas vājajai sirdij. Pat tas viņiem kalpoja par pierādījumu otra apmelnošanai. Jaunākajam brālim un māsai viņi pieprasīja atteikties no vecāku mājas. Viņuprāt, viņi to nebija pelnījuši,” atceras Aivis. Līdz ar vecāsmātes aiziešanu mūžībā ģimene sadalījās vairākās frontēs. “Pašlaik izskatās, ka lieta nonāks līdz tiesai,” prognozē Aivis. Ja piekāpties negribēs neviens no vecākajiem brāļiem, iespējams, īpašums būs jāzaudē visiem, pieļauj Aivis. “Ja nevarēs vienoties, būs jāpārdod un nauda jāsadala bērnu starpā,” secina mazdēls.
