Daļa iedzīvotāju savās pastkastītēs jau bija saņēmuši piedāvājumu no elektrības tirgotāja, citi šo piedāvājumu vēl tikai gaidīja un satraucās, kāpēc citiem jau ir, bet viņiem ne. Tagad šie piedāvājumi, visticamāk, tiks anulēti, jo šajās dienās ir izskanējusi informācija, ka politiķi atliek elektrības tirgus atvēršanu mājsaimniecībām līdz nākamā gada sākumam. Daudzus interesē, vai šis solis atrisinās paredzamo cenu kāpumu. Ejot ielās un aptaujājot iedzīvotājus, viņi ne reizi vien atzina, ka īsti nesaprot, kas un kā viņiem būs jādara, izvēloties savu tirgotāju, bet tomēr lielākoties viņi ne tik daudz bažījās par tirgotāja izvēli, bet gan tieši par tarifa celšanu. Vai “Latvenergo” vērsīsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, lūdzot tarifa paaugstinājumu, uz to skaidra un konkrēta atbilde pagaidām neizskan, kaut gan pieļauju iespēju, ka tā notiks. Ne velti pensionāri martā taisījās protestēt, iebilstot pret valdības lēmumiem, kuri pasliktina iedzīvotāju dzīves līmeni. Viņi tikai lūdz cilvēka cienīgu dzīvi. Vai tas ir daudz prasīts? Nē. Pagājušajā gadā mājsaimniecībām ir palielinājušies mājokļa uzturēšanas izdevumi, sasniedzot 134 eiro mēnesī. Savukārt pirms astoņiem gadiem tie bija 65 eiro. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma rezultāti. Viss kļūst tikai dārgāks. Nebūs liels pārsteigums, ka saistībā ar notikumiem Ukrainā, piemēram, degvielas, gāzes, elektrības cenas arī kļūs lielākas. Tikai par nožēlu algas un pensijas ir tādas, kādas tās ir.
