Vasara, karsts laiks, jauka atpūta, ūdeņi… Diemžēl ne vienmēr tas viss beidzas tik labi, kā sākotnēji ir iecerēts un kā gribētos. Nereti šādas izklaides beidzas ar nelaimes gadījumiem. Un statistiska šajā ziņā šovasar atkal ir pavisam baisa. Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati, šovasar mūsu mazajā valstī jau ir noslīkuši vairāk nekā 30 cilvēki, turklāt jūnijā katru dienu ir bijis pa noslīkušajam.
Latvijā ik gadu noslīkstot aptuveni 140 līdz 150 iedzīvotāju, un Pasaules Veselības organizācija informē, ka Latvija ir viena no līderēm mirstības ziņā noslīkšanas dēļ Eiropas Savienībā. Šie dati tiešām ir šausminoši!
Protams, var jau teikt un paļauties tam, ka katram cilvēkam jau piedzimstot ir nolikts savs liktenis, un neiet ārā, baidīties no visa un vienalga būs tā, kā tam jābūt. Var jau būt, un tomēr man gribas teikt, ka mēs taču varam censties pasargāt sevi, savus bērnus, savus tuviniekus no pārsteidzīgas rīcības, no pārgalvības. Vai tad tā nav? Vai tiešām kāds no vecākiem cilvēkiem nevar pieskatīt bērnus, kas peldas un draiskojas piemājas dīķī? Diemžēl šādi skati ir novēroti, par laimi, nekas ļauns nav noticis. Vai, atpūšoties pie ūdeņiem, kāds no klātesošajiem nevar atturēt citus no pārgalvīgiem lēcieniem un izrādīšanās, vēl jo vairāk, ja ir ticis lietots alkohols? Arī tā ir realitāte! Arī ūdens transportlīdzekļi nav nemaz tik droši. Ne jau velti ir teiciens – ja pats sevi sargāsi, arī Dievs tevi sargās! Sargiet sevi un nepārvērtējiet savus spēkus!
