Jau desmit gadus 44 gadus vecā pedagoģijas maģistre Dita Grigore ir projektu darba vadītāja Gulbenes 2.vidusskolā un māca skolēniem bioloģiju. Šajā laikā skola novadā un valstī kļuvusi slavena ar savu pieredzi dažādu aktivitāšu norisē papildus ikdienas mācību darbam. Tas lielā mērā ir D.Grigores nopelns.
– Biji starp 17 pretendentiem uz vakanto savas skolas direktora amatu, taču tevi neizvēlējās?
– Vilšanās nav. Komisija acīmredzot no mums, pretendentiem, vēlējās dzirdēt nevis konkrētās skolas attīstības vīziju, bet redzējumu par pilsētas un novada izglītības iestādēm nākotnē. Īsti loģiski tas nav. Kā direktors var plānot kādas izglītības programmas realizāciju savā skolā, ja viņam vienlaikus jāizsver, ka varbūt lietderīgāk to būtu realizēt kādā citā skolā?! Manuprāt, tas ir absurds. Joprojām uzskatu, ka pretendentu atlase uz Gulbenes 2.vidusskolas direktora amatu ir noritējusi neveiksmīgi. Taču esmu noskaņota lojāli un savam turpmākajam darbam skolā neredzu nekādas problēmas. Citādi nemaz nevar būt, dzīvojot brīvā, tiesiskā valstī, demokrātiskā sabiedrībā! Katram ir tiesības pretendēt uz profesionālo izaugsmi. Katram ir tiesības paust savu viedokli un paturēt to.
– Vai piekrīti, ka zemtekstā ir jūtama gaidāmā pilsētas skolu optimizācija?
– Tādas runas ir bijušas. Novada domes darbinieki paši zina, kur to ir publiski pauduši. Domājot par pilsētas skolu iespējamo optimizāciju nākotnē, ir laikus skaļi par to jārunā sabiedrībā. Esam par to daudz domājuši gan savas skolas kolektīvā, gan kopā ar kolēģiem Gulbenes vidusskolā. Mūsu secinājums – būtu jārīko kopsapulces, kurās satiktos un domās dalītos vienlaikus skolēni, viņu vecāki un skolotāji. Pagaidām tas nav noticis. Protams, pašvaldībā tiek plānots, kā turpmāk ir jāattīstās skolām. Taču šobrīd plānotais nesakrīt ar realitāti. Proti, Gulbenes 2.vidusskolā skolēnu skaits ir lielāks, nekā tiek plānots. Uzskatu, pašvaldības darbiniekiem un deputātiem ir jāsaredz, ka skolēni un viņu vecāki paši izvēlas, kurā skolā bērni mācīsies. Domāju, ka vēl paies trīs vai četri gadi, līdz būs beigušās skolu lielo projektu saistības, un tad – dzīve rādīs. Patiesībā dzīvojam dziļā lauku novadā, kur izglītības jomā centrā ir jābūt skolēnam. No tāda viedokļa ierēdņiem nebūtu ētiski likvidēt kādu skolu vai samazināt tās darbības lauku mākslīgi. Ir jāļauj vecākiem un viņu bērniem pašiem izdarīt izvēli. Galu galā vecāki taču ir vēlētāji! Tas tomēr mudina novada domi lēmumus sagatavot godprātīgi, vispirms skaļi pajautājot skolēnu vecākiem, ko viņi vēlas. Un nav jādusmojas, ka vecāki kādu skolu slavē. Lai slavē visas skolas! Ja tā notiek, ir pamats lepoties! Jāņem vērā arī, ka pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis kā vienu no prioritātēm akcentē skolu autonomiju.
– Kā tu raksturotu savu skolu?
– Gulbenes 2.vidusskola ir kļuvusi sabiedrībā pieprasīta – novadā lielākā skola. Tās kolektīvs līdz šim ir mērķtiecīgi darbojies, izglītojies. Pedagogi nav ieciklējušies uz savu personīgo profesionālo darbību, bet saprot, ka ir jāpilnveido skolas attīstības daudzveidīgums. Mēs katrs esam aktīvs, radošs kolektīva loceklis. Pildot katra konkrētā amata pienākumus skolā, nav iespējams precīzi noteikt pienākumu un darāmā darba plašumu. Tas attīsta pašiniciatīvu, vēlmi izzināt skolas, skolēnu un viņu vecāku vajadzības un sadarboties. Tieši tāpēc savulaik mūsu skolā līdztekus vispārējai pamata un vidusskolas izglītībai ir ieviesta arī profesionāli orientēta virziena programma komerczinībās. Ne jau velti mūsu devīze ir – atvērta skola visiem izglītojamajiem neatkarīgi no pilsoniskās vai sociālās piederības. Tas nozīmē arī ieraudzīt un uzrunāt skolēnu, kurš līdz šim kaut kādu iemeslu dēļ ir palicis mājās, un iedrošināt viņu nākt uz skolu. Visiem zināms, ka mūsu skolā var apgūt arī speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai katrs skolēns savā skolā justos labi.
– Skolas viena no stiprajām pusēm – arī projektu darbs, kuru vadi tu!
– Projekts ir metode, kā sasniegt veiksmīgu rezultātu aktivitātēs, kādu nav skolas budžeta ietvaros. Tā ir arī iespēja papildināt skolas materiāli tehnisko bāzi. Sagatavot projektus un piedalīties tajos mācās gan skolēni, gan skolotāji, un lielā mērā tas ir saistīts ar brīvprātīgo darbu. Tātad – ārpus darba laika. Daļa projektu top sadarbībā ar pašvaldību. Tā ir bijusi tikai pozitīva pieredze. Nebaidāmies savās aktivitātēs iesaistīt arī citu skolu pedagogus un skolēnus gan savā novadā, gan ārpus tā. Tas māca nebaidīties no konkurences, jo nesavtīgi piedalāmies citu apmācībā un līdzi pilnveidojamies paši. Realizētie projekti ir bijuši vērsti uz vides izglītību, pilsoniskās piederības apzināšanu, sociālo integrāciju, starptautisko sadarbību. Ir jaunas iestrādes, kas tiks realizētas gaidāmajā mācību gadā sadarbībā ar citām Latvijas skolām. Nav noslēpums, ka atbalstu gūst tieši šādas ieceres, kad sadarboties vēlas skolas, kas atrodas dažādos mūsu valsts reģionos. Septembrī dibināsim arī jaunas saites starptautiskajai sadarbībai saskaņā ar Latvijas valsts izglītības sistēmas prioritātēm. Tas nozīmē, ka neplānojam izklaides pasākumus, bet gan dažādosim mācību darbu.
– Vai jūsu skola grib konkurēt ar novada valsts ģimnāziju?
– Vārdu “konkurētspēja” tik šauri tulkot nav pamata. Mūsu skolai nav mērķa pārspēt citas izglītības iestādes. Drīzāk varētu teikt, ka problēma ir tā, ka novadā un valstī kopumā mazinās skolēnu sasniegumu līmenis. Tā ir tendence, kas jāņem vērā. Mūsu kolektīva pārliecība – Gulbenes 2.vidusskolai ir jārada sakārtotas izglītības iestādes vizuālais tēls, kas sabiedrībai ir patīkams un piesaistošs. Tas nozīmē sakoptu un visiem izglītojamajiem pieejamu vidi, pietiekamus resursus, prestižu kolektīvu un savas skolas patriotisma jūtas cilvēkos, kuri šajā izglītības iestādē strādā vai mācās. Ja to dara godprātīgi un no sirds, izveidojas saikne ar sabiedrību. Svarīgi, lai nav noklusēšanas, nav zemūdens akmeņu. Droši vien daudzos rada izbrīnu tas, ka mācībām vidusskolā vecāki savus bērnus virza galvenokārt uz mūsu skolu. Visu vasaru jauniešu vecāki nāk pie mums ciemos, priecājas par šīs izglītības iestādes vizuālo iespaidu un stāsta, kāpēc saviem bērniem izvēlējušies tieši šo izglītības iestādi. Bieži vien skolu izvēlas kāda ļoti laba pedagoga dēļ vai tāpēc, ka skolā norit interesantas aktivitātes, kurās vecāki gribētu redzēt iesaistāmies savus bērnus. Tā visa pamatā ir regulārs skolas kolektīva un katra tās locekļa darbs.
– Pilsētas pārvaldnieks Andis Caunītis uzsver, ka starp skolām nedrīkst būt sētas!
– Savāda izpratne. Izklausās pēc idejas, kas izrauta no konteksta. Nekādā gadījumā nav runa par to, ka vajadzīga sēta starp skolām. Tas nemaz nav pieļaujams! Taču katrai izglītības iestādei žogs būtu nepieciešamas, jo tas nodrošina drošu teritoriju katram bērnam. Dzīvžogs diemžēl nav šādas drošības apliecinājums. Tāpēc pašvaldībai par to būtu jādomā un jāgādā sava budžeta ietvaros. Vajadzētu arī slēgtas skolas durvis, kas tiek atvērtas tikai tiem, kas uzrāda speciālas identifikācijas kartes, kas nodrošinātu to, ka skolā neienāk nepiederošas personas. Tas būtu tikai normāli. Šādas indentifikācijas kartes ārzemēs ir gan skolas darbiniekiem, gan skolēniem, gan viņu vecākiem. To mūsu skolas pārstāvji ir novērojuši, piedaloties dažādos projektos citās Eiropas skolās. Arī mums tad tiek izsniegtas identifikācijas kartes uz noteiktu laiku. Nepiesauksim nelaimi, bet mums visiem ir zināms, kādi traģiski notikumi ir risinājušies izglītības iestādēs gan Gulbenē, gan citur pasaulē, kad tur brīvi varējis ienākt cilvēks ar ļauniem nolūkiem. Par to nedrīkst aizmirst! Žogs ir nepieciešams arī tāpēc, lai tas sargātu katras izglītības iestādes materiālās vērtības. Piemēram, Gulbenes 2.vidusskola pašlaik gatavojas realizēt projektu, kas ļaus iegādāties divas jaunas siltumnīcas skolēnu arodprasmju pilnveidošanai un mājturības mācību bāzes paplašināšanai.
