Jau Līgosvētku dienā gulbeniete Marta Mikolaja kopā ar ģimeni Stradu mežos salasījusi trīs spaiņus ar sēnēm. Visu pēcpusdienu nācies pavadīt, sēnes tīrot. Toties Līgovakarā visi gardu muti baudījuši sēņu mērci, slavēdami dāsno Meža māti.
“Salasījām gan gailenes, gan apšu bekas un pat baravikas,” “Dzirkstelei” stāsta M.Mikolaja. Viņa saka, ka speciāli sēņot ģimene neesot devusies. Tas drīzāk bijis Līgosvētku dienas jāņuzāļu izlūkbrauciens ar pastaigu pa Kaļņa ezera mežiem. “Tik agri nekad vēl neesmu sēņojusi,” saka M.Mikolaja.
Dažas dienas vēlāk ģimene atkal turpat izbraukusi jau ar noteiktu nolūku – pēc sēnēm. Taču tad jau salasīts krietni mazāk. “Laikam pati vien esmu vainīga – izreklamēju veiksmīgo sēņošanu un mums noteikti bija sekotāji,” smej M.Mikolaja.
Dabas vērotājs Andrašs Fazekašs no Daukstu pagasta “Dzirkstelei” saka, ka Līgosvētkos sēņošana ir salīdzinoši agra, tomēr tas nepārsteidz. “Daba šad un tad mēdz mūs pārsteigt. Pēc lietavām sāka augt sēnes. Viss ir izskaidrojams,” viņš saka. Pašam draugi no Balvu puses arī esot zvanījuši un lielījušies, ka Līgosvētkos jau ēduši sēņu mērci. A.Fazekašs gan vēl neesot šovasar to baudījis. Viņš saka, ka parasti cilvēki dažādas dabas parādības saista ar gaidāmā laika prognozēm, piemēram, izsaka minējumus par to, kāda būs ziema. A.Fazekašs saka, ka šādi minējumi var būt kļūdaini. Viņaprāt, nākamā ziema būs mērena, nekādus lielos pārsteigumus neesot pamata gaidīt.
